Pavisam tīklošanās pasākumā 3. jūnijā piedalījās 197 dalībnieki no visas pasaules. To vidū bija gan studenti, gan zinātnieki, gan mācībspēki un uzņēmumu vadītāji. Pārstāvētās nozares un pētniecības jomas bija visai dažādas – sākot no informācijas tehnoloģijām līdz filozofiskām vispārcilvēciskām vērtībām; no arheoloģijas līdz bioekonomikai; no energoapgādes līdz kinomākslai; no ķīmijas līdz valodniecībai.
Lielākā daļa dalībnieku bija no Latvijas, tomēr kupli bija pārstāvētas arī citas valstis: Vācija, Zviedrija, Francija, ASV, Austrālija u. c.
Organizatori vēlējās uzsvērt, ka zinātne ir svarīga un nozīmīga visai sabiedrībai, tādēļ “virtuālās durvis” bija atvērtas ne tikai dažādu nozaru pētniekiem, bet arī ikvienam interesentam, kas vēlējās uzzināt par to, kas aktuāls zinātniekiem prioritārajās zinātņu nozarēs.
“Manā pieredzē sadarbība ir pētniecības neatņemama sastāvdaļa. Tā ir nepieciešama konkurētspējīgai zinātnei, lai radītu izcilus un reproducējamus pētijumus, kuru rezultātā rodas ietekmīgi atklājumi. Kad izcili prāti apvienojas, viņu radošais darbs ir vairāk vērts nekā individuālo daļu summa,” uzskata Kembridžas Universitātes Latvijas Studentu biedrības priekšsēdētāja Aleksandra Boikova.
Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja Elīna Pinto ievadvārdos bilda, ka ELA misija ir būvēt sadarbības tiltus, un tādi tilti tikai tad būs stabili, ja balsti būs stingri abās pusēs – gan Latvijā, gan diasporā: “Nekautrējieties kopā sapņot par lielām lietām un apvienot spēkus to īstenošanai! Šīs sadarbības sākumā var nebūt vienkāršas, jo skats no malas var uzrādīt ne tikai to, kas strādā, bet arī tos sistēmas elementus, kas īsti nestrādā sazobē ar starptautisko zinātnes praksi un kultūru. Bet galvenais ir atvērti diskutēt un meklēt risinājumus, un es ticu, ka savstarpējā mijiedarbība nesīs ieguvumu katram no mums un jums, un arī Latvijas zinātnei kopumā.”
Biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (#esi.LV) Pārmaiņu vadības domnīcas vadītājs un #ziniLV koordinators Francijā Agnis Stibe savukārt uzsvēra: "Latvijas zinātne ir tik liela, cik tālu iet tās zinātnieks. Kaut arī izkaisīti pa plašo pasauli, mēs esam aktīvi, varoši, griboši un daroši. Un tas viss nes ieguldījumu mūsu pašu Latvijas stiprināšanai."
Dalībnieki pirmās virtuālās kontaktbiržas noslēgumā atzina, ka ir lieliski dzirdēt, ko dara ne tikai savas, bet arī citu jomu pārstāvji Latvijā un ārzemēs, galu galā šuaro specializāciju laiks ir beidzies, zinātne kļūst arvien izteiktāk multidisciplināra un arvien vairāk pētījumiem nepieciešama starpnozaru sadarbība.
Ne viens vien jau iepazīstoties sapratis, ka atrasts sadarbības partneris pētījumam.
Citi uzsvēra, ka prieks ne tikai par dažādajām tēmām, kurām pievēršas latviešu izcelsmes pētnieki, bet arī par tehniskā atbalsta iespējām, ko zinātniekiem piedāvāja, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Kā bilda Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētniece Rita Kaša – Latvijas izcelsmes pētnieki ārvalstīs ir ieinteresēti sadarboties ar Latviju, bet trūkst praktisku rīku, kā šādu sadarbību sekmēt. Tādēļ, lai palīdzētu izveidot noturīgu virtuālo telpu Latvijas zinātnes sadarbībai pasaulē, pasākuma organizatori aicina ārvalstīs strādājošos Latvijas zinātniekus līdz 25. jūnijam aizpildīt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra aptauju.
Tās mērķis ir iegūt informāciju, kas ļautu izveidot vienotu datubāzi vai tīklošanās platformu zinātnieku sadarbības sekmēšanai. Aptaujā aicināti piedalīties visi ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas izcelsmes zinātnieki, kas veic pētniecisku darbu valsts, privātajā vai nevalstiskajā sektorā, tostarp studējot doktorantūrā vai maģistrantūrā. Aptauju var aizpildīt latviešu vai angļu valodā.
Kontaktbiržu organizēja Latvijas Zinātnes padome kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA), kopienu “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (esi.LV), Latvijas studentu un pētnieku asociāciju Lielbritānijā (ALSRUK), Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA), Kembridžas universitātes latviešu biedrību.
Pasākums notika fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) kontekstā, lai mudinātu potenciālo projektu iesniedzējus attālinātā darba laikā atrast domubiedrus un potenciālos projektu partnerus ne tikai starp Latvijas zinātniekiem, bet arī ārpus Latvijas mītošajiem. 5. maijā Latvijas Zinātnes padome izsludināja jauno FLPP konkursu, kuram pieteikšanās termiņš ir 6. septembris.
