Pavļuks uzskata, ka Ždanokas darbības ir vērstas pret Latvijas neatkarību, piedaloties organizācijās, kuru mērķis ir atjaunot PSRS un kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas nelikumīgo aneksiju.
Jau martā ar aicinājumu saukt Ždanoku pie atbildības par šīm darbībām Ģenerālprokuratūrā vērsās cits eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis („Vienotība”).
Ģenerālprokuratūra šo iesniegumu pārsūtīja Drošības policijai, kas savu pārbaudi nule kā pabeigusi, bet komentārus pagaidām vēl nesniedz. Savukārt, komentējot Ukraiņu kongresa saņemto iesniegumu, Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska skaidro, ka ministrija vēl iepazīsies ar iesnieguma saturu, taču Tieslietu ministrija nav tā iestāde, kas var aizliegt kādas partijas darbību.
Viņa norādīja, ka politisko partiju darbu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Valsts ieņēmumu dienests un partiju reģistra iestāde, un šobrīd pāragri spriest par iesnieguma pārsūtīšanu kādai iestādei pēc piekritības vai arī tā atstāšanu bez virzības.
Krievu savienība startē arī Eiropas Parlamenta (RP) vēlēšanās, un Ždanoka ir saraksta līdere.
Ždanoka iepriekš izteica aicinājumu Eiropas Parlamentam iekļaut Ukrainas nacionālistu kustību "Labējais sektors" teroristisko organizāciju sarakstā. Ukraiņu nacionālistu kustība "Labējais sektors" izveidojās Kijevas protestu laikā. Tā nav pārstāvēta Ukrainas pagaidu valdībā. Ždanoka arī piedalījās kā novērotāja starptautiski neatzītajā Krimas referendumā, pēc kura Ukrainai piederošo pussalu anektēja Krievija.