Dienas notikumu apskats

EP bloķēs «Brexit» līgumu, ja ES pilsoņiem liegs pārcelties uz Lielbritāniju

Dienas notikumu apskats

Eiropas valstis arvien aktīvāk sāk maksāt migrantiem naudu, lai tie atgrieztos dzimtenē

Saeimā lemj par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nākotnes pārvaldīšanas formu

Latvijas Televīziju un Latvijas Radio varētu vadīt Saeimas un dažādu organizāciju pārstāvji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 6 mēnešiem.

Latvijas Radio un Latvijas Televīziju varētu pārvaldīt Saeimas pārstāvji, arodbiedrību un darba devēju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šādu piedāvājumu otrdien, 28.martā, diskusijā par sabiedrisko mediju pārvaldību piedāvāja Saeimas Cilvēktiesību komisija.

LTV un LR atkal varētu vadīt ģenerāldirektors; varētu būt arī medija redaktors

Par nepieciešamību sadalīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, nošķirot Sabiedrisko mediju padomi, deputāti runājuši jau vairākus gadus. Tagad beidzot iezīmējies aptuvens padomes un sabiedrisko mediju likuma veidols.

Iecerēts, ka turpmāk Latvijas Televīziju un Latvijas radio atkal varētu vadīt ģenerāldirektors, nevis valde trīs cilvēku sastāvā, toties klāt nāktu medija galvenais redaktors. Iecerēts arī izveidot atsevišķu sabiedrisko mediju ombudu, kura viedoklim gan būtu rekomendējošs spēks.

Galvenais jaunās padomes uzdevums būtu definēt sabiedrisko pasūtījumu.

Mediju eksperti un nozares pārstāvji gan norādīja uz vajadzību nodrošināt profesionālu jauno padomi, kā arī nepieciešamību pēc stabila sabiedrisko mediju finansējuma.

Kritizē ideju Sabiedrisko mediju padomē iekļaut arodbiedrības un darba devējus

Iepriekš Kultūras ministrija piedāvāja veidot Sabiedrisko mediju padomi 13 cilvēku sastāvā, kurā bez politisko partiju pārstāvjiem un nevalstiskā sektora vieta bija paredzēta arī prezidenta ieceltam loceklim un kristīgo konfesiju pārstāvim. Otrdien Saeimas Cilvēktiesību komisija nāca klajā ar mainītu priekšlikumu. Jaunās padomes locekļu skaits sarūk līdz deviņiem. Četri no viņiem būtu Saeimā ievēlēto politisko partiju deleģēti pārstāvji. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) uzsver, ka noteikti pārstāvētai jābūt arī opozīcijai.

„Pārējos piecus locekļus tātad ievēlē divi sadarbības partneri, kas mums ir Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība un trīs locekļus nevalstiskās organizācijas, kuras ir slēgušas memoranda līgumu ar Ministru kabinetu, šādi pārstāvot sabiedrību,” skaidro Laizāne.

Diskusijas dalībnieki gan kritizēja iespēju arodbiedrību un darba devēju pārstāvjiem izvirzīt savus jaunās padomes locekļus.

Arī Saeimas pārstāvju izvirzīšanu darbam padomē mediju eksperte Anda Rožukalne vērtē kritiski. „Saeimas pārstāvjiem ļaut izvirzīt tiešā veidā bez jebkāda filtra, kā tagad ir [ar NEPLP], ka tikai caur organizācijām un komisijā diskutējot var izvirzīt. Tas ir liels risks, ka tur būs vienkārši cilvēki, kas pārstāvēs konkrētas politiskas intereses, ne vienmēr tās ir sabiedrības intereses,” stāsta Rožukalne.

Tāpat viņa uzsver, ka padomei nav jābūt lielai, taču pēc iespējas profesionālai. „Nedrīkst būt daļēja laika darbs, jo tas padarīs šīs padomes locekļu darbību ļoti apšaubāmu, apdraudošu dažādos interešu konfliktos. Tas vienkārši nav nopietni – veidot it kā sabiedrisku organizāciju ar nelielu atalgojumu, bet prasīt milzīgu atbildību par lielu uzņēmumu attīstību,” bilst Rožukalne.

Par Sabiedrisko mediju padomes locekļu profesionalitāti diskusijā runāja arī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe. Šobrīd kā galvenie kritēriji jaunās padomes locekļiem paredzēti augsti ētikas standarti un laba reputācija. Roķe uzsvēra, ka sabiedriskais medijs ir ļoti sarežģīts un tā pārvaldībai vajadzīgas specifiskas zināšanas.

„Mans ierosinājums būtu, veidojot šo padomi, vadīties pēc kompetencēm un atlasīt šos cilvēkus pēc kompetencēm. Varbūt vispār ir vērts domāt par to, ka likumā tiek ierakstītas kompetences, nevis organizācijas, kas šīs kompetences pārstāv,” norāda Roķe.

Aicina medijiem piešķirt stabilu un iepriekš paredzamu finansējumu

Viņa arī skaidroja vajadzību pēc stabila sabiedrisko mediju finansējuma.

Arī bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Ainārs Dimants uzsvēra, ka bez stabila Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējuma nav iespējams runāt ne par pārvaldības modeli, ne stratēģijas izstrādi, ne arī sabiedriskā pasūtījuma plānošanu.

Atliekot šo jautājumu, nekas kardināli nemainīšoties.

„Mēs varam pārbīdīt kastītes pārvaldībā, bet ir jāatrisina jautājums par neatkarīgu Latvijas sabiedrisko mediju finansējumu. Šeit mums ir ļoti skaidrs Lietuvas modelis priekšā vistuvākais acīmredzot, kur no iezīmēta nodokļa – ienākumu nodokļa 1,5 % un akcīzes nodokļa 1,3 % automātiski nonāk sabiedriskajam medijam. Tad, lūk, ir iespējama stratēģiskā plānošana, stratēģijas attīstība,” norādīja Dimants.

Lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un to finansējuma modeli deputāti atstājuši Ministru kabineta ziņā, vien nosakot – mediju budžets ik gadu nedrīkst būt zemāks kā pērn.

"Arī pēdējos gados ir vairākkārt bijis, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, kaut arī jau pašlaik tas [ka finansējums nedrīkst būt mazāks] ir ierakstīts likumā. Šī nav nekāda garantija, kolēģi, nemaz nerunājam par to, tas ir blefs. Vienīgā garantija ir neatkarīgs finansējums," teica Dimants.

"Te ir teikts – stabili demokrātijas pīlāri... Ļoti stabili tie pīlāri ilgi nebūs ar šādu ne pārāk stabilu finansējumu," piebilda Latvijas Žurnālistikas asociācijas vadītājs Ivo Leitāns.

Arī Laizāne atzina, ka kardinālas izmaiņas finansējumā piedāvātas nav. Viņa atbalsta vajadzību pēc neatkarīga un stabila finansējuma, taču tas neesot Cilvēktiesību komisijas kompetencē.

Tagad, balstoties uz jau sagatavoto un otrdien dzirdēto, komisija plāno likumprojektu sagatavot un nodot izskatīšanai pirmajā lasījumā līdz vasaras sākumam. Tiesa, maz ticams, ka likumu varētu apstiprināt vēl šogad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti