Dienas ziņas

Talsos darbojas Jauno mediķu skola

Dienas ziņas

E. Zviedri ieceļ Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā

Latvijas televīzijas kanālus austrumu pierobežā uztver labāk

Latvijas televīzijas kanālu uztveršana austrumu pierobežā uzlabojusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms diviem gadiem austrumu pierobežā darbību sāka divi jaunuzbūvēti apraides masti, lai uzlabotu valsts bezmaksas televīzijas kanālu un radio signālu un tādējādi veicinātu Latvijas mediju satura skatīšanos. Tas valstij izmaksāja teju pusmiljonu eiro. Tagad secināms – lai arī kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, joprojām lielākais izaicinājums ir konkurēt ar kaimiņvalstīs pieejamo mediju saturu, kas daļai Latvijas iedzīvotāju pierobežā tomēr šķiet saistošāks.

Kopš tā laika, kad 2020. gada janvārī Aizpurves un Skaistas pagastos sāka darboties jaunuzbūvētie apraides masti, lielākajai daļai Viļakas un tās apkārtnes iedzīvotājiem uztvert Latvijas televīzijas kanālus kļuvis iespējams arī bez papildu signāla pastiprinātājiem. Krietni uzlabojusies arī attēla kvalitāte.

"Es jau pati arī teicu pirms tam, ka raustījās un kvadrātiņi gāja. Tagad nav tas viss, nē! Kvalitāte ļoti laba! Es skatos TV24, LTV1, TV3, LTV7 un TV3 Life es vēl skatos, jo tur ir no rītiem kristīgā programma," stāstīja Balvu novada Šķilbēnu pagasta iedzīvotāja Janīna.

"Bija tā, ka, piemēram, tad, kad laiks mainījās, attēls bija neskaidrs, skaņa pazuda. Tagad es varētu teikt, ka normāli, pilnībā jau vienmēr var pilnveidot un pilnveidot visu, bet [esam] apmierināti," sacīja Balvu novada Žīguru pagasta iedzīvotāja Daina.

Toreizējais Viļakas novads bija viens no tā saucamajiem "baltajiem plankumiem", kur kaimiņvalstu bezmaksas kanālu signāls bija spēcīgāks par Latvijas. Šobrīd uztvert Krievijas un Baltkrievijas televīziju izdodas reti vai noregulējot antenu robežas virzienā.

"Es te jautāju savam māsasdēlam par to, ka man nav Krievijas [kanālu], viņš saka: "Es tev pagriezīšu šito pašu antenu, tad tu redzēsi Krieviju, bet neredzēsi Latviju." Es teicu: "O, tad nē!"," stāstīja Janīna.

Lai arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mērķis stiprināt Latvijas informatīvo telpu, jo īpaši pierobežas pagastos, ir sasniegts, mainīt iedzīvotāju paradumu patērēt Latvijā radītu mediju saturu ir grūti. Vēlmi skatīties kaimiņvalstu televīzijas kanālus viņi skaidro ar saistošāku un dažādāku programmas piedāvājumu.

"Tuvāka bija LNT programma, kas kādreiz bija, mēs labprāt LNT skatījāmies. Tagad to TV3 tā mazāk skatāmies. Svētkos īpaši tādu raidījumu, kuru labprāt paskatītos, nav! Nu, tad paralēli mēs izmantojam krievu televīzijas raidījumu izklaides programmas. Ir koncerti, ir arī filmas," norādīja Žīguru bibliotēkas vadītāja Benita.

Arī Janīna no Šķilbēniem pastāstīja, ka skatās Krievijas programmas: "Krievijas programmu es skatos, jo tur ir kaut kas, kas mani piesaista. Par bērniem vai dziedātāji, vai jubilāri kaut kādi, humora ļoti daudz ir! Kad saka: "Krieviju grib skatīties", tur nav ko nosodīt! Paši vainīgi, paši vainīgi! Kāpēc skatāmies Krieviju? Kāpēc? Ja būtu man Latvijā viss, es vairāk skatītos Latviju."

Apraides mastu būvniecība joprojām gan līdz galam nav atrisinājusi sabiedriskā radio, kā arī Latgales radio uztveršanu, ko nereti nākas klausīties nepatīkamas čarkstoņas pavadījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti