Pašlaik Tautību klasifikatorā reģistrēti 184 dažādu tautību nosaukumi, bet arvien dažādākas izcelsmes ļaužu ienākšana Latvijā likusi tam pievienot 16 jaunus tautību nosaukumus. Turklāt beidzot sarakstā būs arī romu tautības nosaukums, kas papildinās šīs tautības pārstāvjiem ne vienmēr tīkamo čigānu vārdu.
Tautību klasifikatorā pievienotas šādas 16 jaunas tautības:
nigērietis/ nigēriete;
puštuns/ puštuniete;
hazārs/ hazāriete;
bakongs/ bakongiete;
oroms/ oromiete;
amhars/ amhariete;
Palestīnas arābs/ Palestīnas arābiete;
berbers/ berberiete;
tuaregs/ tuaregiete;
jorubs/ jorubiete;
igbo/ igbo;
hutu/ hutu;
tutsi/ tutsi;
dinks/ dinkiete;
tamils/ tamiliete;
aimaks/ aimakiete
„Bija viens personas iesniegums par nigērieti, jo tāda līdz šim nebija klasifikatorā. Un tad ir dažādi eksotiski [nosaukumi] no reģioniem, kas saistīti arī ar karadarbību un bēgļiem, bet ne vienmēr. Varu nosaukt dažus – puštuns, hazārs, bakongs, orombs, Palestīnas arābs, berbers, tuaregs,” uzskaita klasifikatora uzturētājas Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītāja Sigita Šulca.
Papildināt Tautību klasifikatoru rosinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kas ikdienā saskaras ar aizvien dažādāku tautību cilvēkiem, kas nonāk Latvijā un kārto arī personas dokumentu.
Klasifikatorā atbilstoši Valsts valodas centra ieteikumiem precizēti četru tautību nosaukumi:
lībietis (līvs)/lībiete (līviete) (iepriekš – lībietis, lībiete);
kostarikānis/kostarikāniete (iepriekš – kostarikietis, kostarikiete);
čigāns (roms)/čigāniete (romiete) (iepriekš – čigāns, čigāniete);
kurds jezīds/kurdiete jezīdiete (iepriekš – jezīds, jezīdiete).
Līdzās 16 jauniem tautību nosaukumiem klasifikatorā precizēs arī četru tajā jau esošu tautību nosaukumus, jo to lūguši paši šo tautību pārstāvji.
„Precizēts ir „lībietis”, jo būs tiesības dokumentā papildus iekavās iekļaut vārdu „līvs”; precizēts ir „kostarikānis”, jo iepriekš bija „kostarikietis”; precizēts ir „čigāns” ar iespēju iekavās iekļaut „roms”. Un kurdiem papildus ir „kurds jezīds”. Iepriekš bija tikai „jezīds”,” skaidro Sigita Šulca no Centrālās statistikas pārvaldes.
Par romu tautības nosaukuma iekļaušanu klasifikatorā runāts jau sen, tāpēc gandarīta par šīm izmaiņām ir biedrības „Romu kultūras centrs” vadītāja un Tiesībsarga konsultante romu tiesību jautājumos Roksana Rudeviča.
„Ko [šāds ieraksts klasifikatorā] dos? Mēs beidzot varam parādīt, ka esam vienota tauta. Ka romi un čigāni ir tie paši cilvēki, ar to pašu kultūru, valodu un tradīcijām. Jo Eiropā pašlaik ir tāda tendence, ka atšķirīgos romu atzarojumus – piemēram, sinti (Vācijas romi), traveleri (Lielbritānijas romi) un citi – uzskata, ka tā nav nācija. Un tas nav pareizi. Tāpēc šādi soļi, kas tiek sperti, parāda, ka mēs tomēr esam vienota tauta,” uzsver Rudeviča.
Līdz šim klasifikatorā bija tikai tautības nosaukums „čigāns”, kas savukārt radīja grūtības ar romu identifikācijas dokumentiem, ko izdod Starptautiskā Romu apvienība. Arī visos oficiālajos dokumentos Latvijā jau sen tiek lietots romu tautības nosaukums, un tautību klasifikatora precizēšana novērsīs arī šo nesaskaņu.
Plānots, ka izmaiņas Tautību klasifikatorā varētu stāties spēkā šā gada vasarā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas, šā gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 158 dažādu tautību pārstāvji un vēl gandrīz 50 tūkstoši cilvēku, kuru tautība Iedzīvotāju reģistrā bija norādīta kā „neizvēlēta” vai „nezināma”.
Līdz ar MK noteikumu stāšanos spēkā, tiks piešķirti precizētie tautību nosaukumi; tām personām, kurām piešķirti tautību nosaukumi līdz šim, dokumenti nav jāmaina – tajos paliks iepriekš piešķirtā tautība.