ĪSUMĀ:
- Skolās pašlaik ir 474 pedagogu vakances.
- Latvijā pašlaik ir pieprasījums pēc skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi.
- IZM redz iespēju atrast skolotājus, optimizējot skolu tīklu.
- Jaunus skolotāju piesaistīt nav viegli, īpaši Covid-19 laikā.
Pedagogu piesaiste Latvijas skolās pašlaik ir sarežģīta, jo ir pieprasījums pēc skolotājiem, kas strādā nepilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām nedēļā, informēja IZM. Pēc pašvaldību sniegtajiem datiem skolās pašlaik ir teju 480 vakances. Gandrīz trešdaļa no tām ir pirmsskolā. Kopumā Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 48 tūkstoši pedagogu.
Strādā pusslodzēs
"Apmēram 30% šobrīd strādājošo pedagogu skolā strādā uz 0,5 - 0,7 slodzi. Tas nozīmē, ka, ja tas ir noteiktu stundu trūkums un ja tas ir optimāls skolu tīkla sakārtošanas modelis,
tad pašā sistēmā ir iespējams rast skolotāju resursus.
Un tā ir ļoti svarīga ziņa pašvaldībām. Tajā brīdī, kad mēs domājam par skolotāju pārslogošanu, skolotāju nepietiekamu iesaisti skolas darbā, skolotāju vecuma struktūru – pirmais, par ko ir jādomā, ir optimāls skolu tīkls," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Rīgā vien patlaban meklē 11 matemātikas skolotājus, deviņās skolās vajadzīgi arī latviešu valodas skolotāji, trūkst arī mūzikas un eksakto mācību priekšmetu pedagogu.
"Visiem jāsaprot viena lieta, ka skolotāju trūkuma dēļ mēs varam nonākt līdz tam, ka izglītības kvalitāte pilnībā zudīs," uzsvēra Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa").
Vladova, reaģējot uz sižetu par Rīgas 40. vidusskolu, savā "Facebook" lapā rakstīja, ka šī ziņa viņu esot sadusmojusi. Tāpēc viņa aicina ministri no sava amata atkāpties. Skolotāju trūkst, Covid-19 dēļ visi spiesti domāt ne vien par jauno mācību saturu, bet arī epidemioloģisko drošību, un šādos pastiprināta stresa apstākļos ļoti trūkstot ministres atbalsta. Daudzi skolā strādāt tāpēc neizvēlas. Piemēram, metodiskie materiāli jaunā satura īstenošanai neesot sagādāti, bet skolu darbu jau pārbauda.
"Es nezinu, cik instances var nākt un pārbaudīt skolu?
Un viņi tiešām nāk un pārbauda. Sūdzības un tā tālāk. Pamatotas un nepamatotas. Nevienam tas neinteresē. Tikko kā ir sūdzība uzrakstīta, tā uzreiz [pārbaude]. Tas prasa trīs dienas, lai kārtīgi pārbaudītu skolu. Varbūt kādam paveicas un vienu dienu. Tā nav dzīve. Tas nav darbs. Visi to redz. Visi par to runā. Viņa ir nozares vadītāja. Viņai ir jāaizstāv savi darbinieki," sacīja Vladova.
"Es negribētu teikt, ka tas ir konflikts, bet faktoru kopums, kas sanāk kopā. Skaidrs, ka šis pārejas periods, kurā ir papildu ierobežojumi Covid-19 dēļ un vēl arī papildu gatavošanās kompetenču pieejā, viņa rada papildu stresu," komentēja Šuplinska.
Norāda uz skolu tīkla sakārtošanu
Turklāt Rīgā situācija esot sliktāka, nekā citās pašvaldībās. IZM dati rāda, ka 17 galvaspilsētas skolās vidusskolēnu skaits ir nepietiekams un visbiežāk skolotājam piedāvā nepilnas slodzes darbu.
"Gadiem ilgi nav pārdomāta skolu tīkla izveidošana.
Mēs saprotam, ka, ja Rīgas vidusskolā ir 31 bērns, klasē vidēji ir desmit skolēni, mēs nevaram iebilst, ka šeit ir loģistikas problēmas, ka bērns tālu dzīvo. Nav īsti skaidrs, kā skolas vadība un pašvaldība ir plānojušas nodrošināt kvalitatīvu izglītību," sacīja ministre.
Tikmēr Vladova, kas ir ne vien skolas direktore, bet arī Rīgas domes deputāte un bijusī vicemēre, stāstīja – Rīgā skolu ir daudz un sakārtot tās visas ir objektīvi sarežģītāk nekā citās pašvaldībās. Viņa uz pirkstiem skaitīja, kas darīts, lai piesaistītu jaunos skolotājus.
"Atlaides skolotājiem sabiedriskajā transportā, piemaksas skolotājiem. Redziet, Rīgā šobrīd ir 109 skolas. Pierīgā augstākais ir četras vai piecas, vai pat mazāk. Mēs darījām visu iespējamo," sacīja Vladova.
Katru gadu pedagoģijas studijas beidz ap 2500 jauno skolotāju, bet liela daļa skolās strādāt neizvēlas. Gandrīz puse pedagogu ir vecāki par 50 gadiem, tāpēc situācija tuvākajos gados varētu vēl pasliktināties.
Ministre Šuplinska uzskata, ka darba vidē balstītā programma "Mācītspēks" palīdz atrast tiešām motivētus studentus. To īsteno ministrija sadarbībā ar programmu "Iespējamā misija".
"Skolotājs var būt arī cilvēks, kurš, iespējams, 15 gadus ir savā profesijā bijis speciālists.
Viņš ir bijis gana aktīvs, ir motivēts strādāt skolā. Ir septiņas kompetences, kuras mēs topošajos skolotājos novērtējam. Un viss tas saslēdzas tādā mehānismā, ka viņi ir ar lielāku potenciālu ilgāk palikt skolā, ilgāk palikt izglītības sistēmā," pastāstīja programmas vadītājs Kārlis Kravis.
Viņš norādīja, ka 70–75 procenti programmā skoloto pedagogu joprojām strādā skolās.
Stundas ar 60 skolēniem?
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja uz problēmu ar nepilnām slodzēm skolās: “Ja mums ir vidusskolas, kurās ir 20-30 skolēni, piedodiet, tur nekāda slodze nesanāks pedagogam. Tieši tāpat vakancēs: milzīga grupa – gandrīz 30 vai 40%, kura nestrādā pilnu slodzi.”
Viņaprāt, ir jāatceļ regulējums, kas neļauj vienam skolotājam strādāt vienas pašvaldības robežās vairākās skolās.
Tāpat Ašeradena ieskatā skolotājiem, kas ir savas jomas eksperti, vajadzētu ļaut strādāt ar lielākām klasēm – līdz pat 60 skolēniem. Tiesa, tad esot jādomā par jaunām metodēm.
Idejai par lielākām klasēm gan nepiekrita Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, sakot, ka tas nebūtu iespējams bez skolotāju palīgiem klasē. Turklāt skolotājiem jau pašlaik vērojama izdegšana.
Risinājumu skolotāju piesaistei Vanaga redz profesijas prestiža celšanā, kas iekļautu sabalansētu slodzi, cienīgu atalgojumu, pienācīgu un laicīgu profesionālo atbalstu, arī sociālās garantijas
“Jau aizvakar vajadzēja apzināt cēloņus un izstrādāt atbalsta programmu gan jaunajiem, gan šodien strādājošajiem,” sacīja LIZDA vadītāja.
