Kādu dienu atverot lielo kasti, kurā glabājās no tēva mantota sērkociņu kastīšu un etiķešu kolekcija, un sākot to pētīt, Ceļojošā leļļu mākslas muzeja vadītāja Ināra Liepa sapratusi, ka tas ir arī citiem rādāms un izstāstāms stāsts. Tā radusies ideja par izstādes “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete” veidošanu. Un šobrīd tikai ar apbīnu var raudzīties uz senākajām sērkociņu kastītēm.
Pats uzliesmojošais kociņš savulaik cilvēkam bija brīnums, un tāpēc arī ar radošu izdomu un pamatīgumu tika veidotas pašas kastītes un miniatūrais attēls uz tām. Piemēram, izšūtas glezniņas. Daudzviet pasaulē bija zināms brieža attēls, kurš rotāja Kuldīgā ražotos sērkociņus, bet ideju devis pirmais īpašnieks vizualizējot savu uzvārdu Hiršmanis jeb brieža vīrs. Lai arī etiķete ir maza, tā ātri izveidojās pa unikālu reklāmas laukumu.
"Etiķetē ir visa cilvēka dzīve – gan cigarešu, gan uzņēmumu, gan kafejnīcu reklāmas. Šķirstot un skatoties to albumu, kurā tās etiķetes bija saliktas, nespēju nobrīties, cik ļoti plaša reklāma ir aptverta šājā mazajā sērkociņu kastītē," stāsta Ināra Liepa.
Lai radītu etiķetes, piesaistīti arī mākslinieki un veidotas pat dažādas etiķešu suvenīru kolekcijas. Tā, piemēram, vēl šobrīd cilvēku atmiņās ir Rīgas uzņēmumā “Komēta” ražotās sērkociņu kastītes "Sports", kura dizaina autore bija Aldona Strīģele. “Komētas” bijušais vadītājs atceras, ka Latvijā palicis vien 5% saražotās produkcijas, tāpēc etiķešu saturu galvenokārt noteicis ārvalstu pasūtītājs.
Izstādē etiķetes aplūkojamas ne tikai oriģinālizmērā. Tās izmantotas arī kā dizaina elements interjerā vai kā spēles elements, piemēram, kārtis vai domino, ar kuru var arī spēlēties. Lielu ieguldījumu izstādes tapšanā devuši arī dažādi muzeji un privātpersonas, papildinot izstādi ar vēsturisku informāciju par vietām, kur Latvijā savulaik sērkociņi ražoti. Pirmā sērkociņu fabrika “Vulkāns” Latvijā darbu sāka jau 1878.gadā Kuldīgā.
"Kuldīga vareja lepoties ar to, ka visiem pazīstamā sērkociņu kastīte devās visā plašajā pasaulē," stāsta Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs.
Kuldīgas novada muzejs ir izstādes pirmā pieturvieta. Plānots, ka tā būs apskatāma visās vietās, kur savulaik sērkociņi ražoti.
