Zalves pagasta „Pumpuros” kombainam uz šā rapšu lauka vairs nav ko darīt - lauks ir nokults, un to paveikusi krusa. Krusa un vējš izpurinājuši graudus no jau gatavajām miežu vārpām, sapostījusi ziemas kviešu laukus un sagāzusi veldrē 40 hektāru lielo vasaras rapšu lauku, kas vēl pirms dažām dienām bija zaļš. „Burtiski pusstundas laikā viss notika – krusa, vējš un lietus. Nolija pusmēneša norma,” stāsta z/s “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs.
Cietušos laukus otrdien apsekoja vācu apdrošināšanas kompānijas „Vereinigte Hagel” eksperti no Latvijas uzņēmuma „Latraps”. Kompānijai šovasar nāksies segt krietnas apdrošināšanas izmaksas, jo postījumi nodarīti daudzviet. „Varam sacīt, ka visā Latvijā: esam jau bijuši Valmierā, Zemgalē, Kurzemē. Vienam saimniekam visvairāk – 250 hektāri,” stāsta „Latraps” eksperts Ģirts Ozols.
Ekspertu uzdevums ir aprēķināt zudumus ne tikai uz katra lauka, bet arī uz katra lauka nogabala. Tie nav viendabīgi: dažviet mazāk par pusi, citviet pat 80%.
Saimnieks saka - kaut ko jau izdosies nokult, tikai rudenī varēs redzēt, cik lieli ir zaudējumi un cik samaksās vācu apdrošināšanas kompānija. Viņam ar pašmāju apdrošinātājiem reiz bija jātiesājas, lai kaut ko saņemtu. „No valsts atbalsts bija visu laiku, bet nebija nevienas firmas, kas drošinātu. Sākumā bija, nesaukšu vārdā, bet pēc gada, kad bija jāizmaksā nauda, neviena firma mūs vairāk neņēma drošināt,” norāda Smirnovs.
Lauku konsultāciju centra speciālisti atgādina, ka bija arī valsts programma risku novēršanai, bet tā lauksaimnieku vidū neguva popularitāti. „Latvijā, līdz ko notiek masveida nelaime, sausums vai slapjums, tad vēršas pie valdības un saņem kompensācijas. Tāpēc šī sistēma neaizgāja. Zemnieki zināja – valsts mums palīdzēs. Taču, ja zemniekam ir lielas ražas un augstražīgi ganāmpulki, ir ko zaudēt,” atzīmē LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Lauku konsultanti īpaši iesaka apdrošināties tiem zemniekiem, kam ir iesēts rapsis, kas ir īpaši jutīgs pret krusu. „Tagad, kad ir ienācis vācu apdrošinātājs, tas ir iespējams – tā ir nopietna Eiropas kompānija ar stāžu,” apgalvo Cimermanis.
Tagad zemnieki, kuriem lauki nav sapostīti, gaida siltu un saulainu laiku, lai varētu atsākt kult rapsi un ziemas miežus. Lietavas šos lauku darbus bija attālinājušas vismaz par piecām dienām.
