Palīdzība bieži tiek sniegta vien formāli, un bērnunamos audzēkņiem nemāca sava budžeta plānošanu, citas sadzīviskas iemaņas. Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops otrdien, 27.jūnijā, Latvijas Radio pauda neizpratni par to, kādēļ institūcijas bērnus nesagatavo praktiskai dzīvei.
“Kas traucē labi organizētai, vairāku ministriju aprūpētai iestādei no pirmās dienas sākt mācīt dzīvi? Man ļoti interesētu, kurš ir aizliedzis iestādēs līdz 17 ar pusi gadiem runāt par nākošo dzīvi? Kāpēc šos cilvēkus nevar gatavot iziešanai lielajā dzīvē? It sevišķi šie jaunie cilvēki, it sevišķi jaunieši, kuriem vēl ir visa dzīve priekšā, viņiem būtu jābūt vēlmei un gribēšanai sakārtot savu dzīvi. SOS ciematu un pārējo nevalstisko institūciju pieredze rāda, ka tas ir reāli izdarāms un ka to var ļoti labi darīt,” kritisks ir Līkops.
Likums paredz, ka pusgadu, pirms bērns sasniedz 18 gadu vecumu, bērnunamam audzēknis jāinformē par iespējām saņemt sociālo palīdzību un risināt dzīvesvietas jautājumus, kā arī jāinformē pašvaldība, kuras bāriņtiesa lēmusi par bērna ievietošanu ārpus ģimenes aprūpes centrā.
