Ja apjomu pieaugumu ”Ķelmēnos” varētu izmērīt maizes kukuļos, tad tas būtu sākotnēji no 30 klaipiem vietējiem veikaliem līdz 11–12 tūkstošiem visā Latvijā.
“Jā, nu tas apjoms ir audzis, šķiet, nu jau 27 gadi ir ceptuvei, daudz gadi, un viņš ir audzis soli pa solim. (..) Šobrīd tas, ko mēs varam izcept ceptuvē, ir 3 līdz 3,5 tonnas maizi,” sacīja “Ķelmēnu” ceptuves vadītāja, saimnieka Jura Pavloviča meita Rūta Mūrniece, kura atzīmēja, ka nu jau pircēju iecienītajai rupjmaizei ir no svara tas, ka cepšanai tiek izmantoti milti no bioloģiskajiem rudziem.
“Strādāt ar bioloģiskiem graudiem un no tiem cept maizi, ir tas, ka mēs izmantojam visu graudu, samaļam viņu ar visiem apvalkiem, visiem dīglīšiem, visiem vidučiem, tas nu ļoti liek domāt par to, ka tam ir jābūt tīram un drošam produktam, un tā ir arī pašu pārliecība; nu vienkārši neceļas roka savādāk darīt. Tur ir starpība,” sacīja Mūrniece.
Savukārt ceptuves saimnieks Pavlovičs stāstīja: “Grauds ir izaudzis dabiskā vidē, bez lielas stimulēšanas, no pamatšķirnes “Kaupo”, un tas jau dod savu pienesumu noteikti, tas nav izmērāms gluži ar kaut kādu mērinstrumentu vai kaut ko, bet, kam garšo, tas saprot, nu tā varētu teikt, un ir tādi, kam maize ir maize.”
Saimnieks norādīja, ka mūsu pašu Latvijas rudzu šķirne “Kaupo” ir vispiemērotākā rupjmaizei, lai tā būtu ar savu īsto garšu.
“Ražība ir zemāka noteikti kā hibrīdrudziem, bet ir arī daudzi plusi. Man jau pašam personīgi tā ir pilnīgi patriotisma lieta, jo, ja igauņiem, tiem lēnajiem igauņiem, var būt “Sangaste”, kāpēc mums, ātrajiem latviešiem, nevar būt “Kaupo”? Katrā gadījumā – mēs audzēsim, kamēr Priekuļi vēl sēklu atjaunos un uzturēs, tikmēr mēs būsim ļoti priecīgi, šie zinātnieki ir mūsu galvenais atbalsta punkts, ka mums visu laiku ir iespēja sēklu atjaunot. Mūsu gadījumā tā ir tāda zināma veida tiekšanās uz gala produktu, jo, lai būtu laba maize, mums ir vajadzīga šāda izejviela,” skaidroja Pavlovičs.
Iespējams, ka doma par veselīgu pārtiku ir arī viens no aspektiem, kāpēc šobrīd tik ļoti ir pieprasīta bioloģiski audzētu rudzu sēkla. Priekuļu pētniecības centra sēklkopības daļas vadītāja Ilona Alekse sacīja, ka pat lielākā daļa no visiem interesentiem vēlas tieši to.
“Ļoti, ļoti tiek meklēta bioloģiski audzēta rudzu sēkla, un pie tam, ne jau lai iegādātos tonnu vai divas, bet jautājums bija par vairāku desmitu līdz pat simts hektāru apsēšanai. Būtībā ir maz saimniecību, kas nodarbojas ar bioloģisko sēklaudzēšanu. Redziet, mēs varētu nodrošināt visu šo tirgu, protams, ka maizīte kļūs veselīgāka, un es ļoti ceru, ka tas tā būs,” atzina Alekse.
Lai audzētu bioloģiski, tad, kā stāstīja Alekse, vispiemērotākā ir mūsu šķirne “Kaupo”. Bioloģisko rudzu audzētājiem, protams, ne mazsvarīgs aspekts ir arī materiālā puse, peļņa, un šobrīd šajā ziņā arī gluži sūdzēties nevarot.
Alekse skaidroja: “Šobrīd ir domāts jau par to, lai stimulētu zemnieku šādai audzēšanai, jo, ja ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas pārstrādā šos rudzus miltos un izmanto pārtikai, tad arī atbalsts ir atsevišķs un jūtams, lielāks, bet arī ļoti svarīga ir šī pareizā domāšana, šī veselīgā domāšana, ka mēs gribam šo produktu kvalitatīvu.”
Kā vērtē Priekuļu pētniecības centrā, tad šis pieprasījums bioloģiskajai rudzu sēklai liecina, ka tās audzēšana ir arī iespēja zemniekiem.
