Gandrīz 35 kilometri no kopējās 173 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas uzticēta Valsts robežsardzes Kaplavas robežapsardzības nodaļai. Darbs uz robežas kopš vasaras sākuma un notikumiem ar nelegālo migrantu pieplūdumu Lietuvā kļuvis intensīvāks, tomēr pēc būtības nemainīgs – sargāt robežu un būt modriem, stāsta nodaļas priekšnieka vietnieks Egons Mežaks.
"Mūsu robežas iecirknis ir 34,6 km, tas ir tieši mūsu Kaplavas robežapsardzes nodaļai. Mums viss valsts robežas iecirknis vismaz reizi diennaktī tiek apsekots pilnībā, bet ir posmi, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība, kuri mums laika gaitā ir apzināti. Un tie pat divas un trīs reizes tiek apsekoti diennaktī. Darbs jau notiek tāpat kā iepriekš, tikai tagad vairāk resursu tiek iesaistīti, vairāk norīkojumi un lielāka uzmanība veltīta robežas apsekošanai. Paši ziniet, kas notiek kaimiņvalstī uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas.
Mums jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem, ja ir masu pieplūdums, jābūt gataviem uz to reaģēt,
saka Egons Mežaks.
"Neatkarīgi no laika apstākļiem robežsargiem sava funkcija sargāt robežu jāveic un jābūt gataviem uz nelegāļu pieplūdumu arī šeit, ik dienas veicot patruļu kājām ar suni vai izbraucot ar kvadraciklu," skaidro Kaplavas nodaļas inspektors, kinologs Vadims Dembovskis, "mēs visu laiku esam gatavi, nekas jau nemainās. Ja plūsma būs lielāka, būs arī vairāk jāstrādā. Mēs visu laiku gaidām cilvēkus no tās puses. Nevar būt tā, ka vienu brīdi viņi ir un tad vienu brīdi nav. Jebkurā brīdī viņi var nākt pāri robežai."
Pieredze nelegālo migrantu ķeršanā robežsargiem ir, agrāk pāri robežai gāja daudz gruzīnu. Egons Mežaks norāda, ka tāds žogs, kāds šobrīd ir uz Latvijas–Krievijas robežas, aprīkots ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām, apgrūtinātu migrantu ienākšanu no Baltkrievijas. Tā kā šāda žoga nav, visa atbildība ir uz cilvēku resursiem – kājnieku un mobilizētajām patruļām, robežsargiem talkā pieaicināti bruņotie spēki – zemessargi.
Migrantu skaits, kas no Baltkrievijas vēlas nelegāli ieceļot Lietuvā, ik nedēļu pieaug – šādus signālus no kolēģiem Lietuvā saņem Latvijas robežsardze. Gada pirmajā pusē uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas aizturēti vairāk par 800 migrantu. Pagaidām te, vismaz Kaplavas nodaļas apsargātajā teritorijā, uz Baltkrievijas robežas situācija ir mierīga, apliecina Egons Mežaks: "Šogad mūsu iecirknī nav bijis neviens nelegāls robežšķērsošanas gadījums, pērn bija viens no Baltkrievijas nelikumīgi ienācis. Pagaidām situācija ir stabila un kontrolēta. Taču, ņemot vērā situāciju Lietuvā, mums jebkurā brīdi jābūt gataviem, ka jebkurā mirklī tāda situācija var veidoties arī pie mums."
Šogad uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturēti vien daži robežpārkāpēji.
Tie galvenokārt nonāk Daugavpilī, Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Centra priekšnieka pienākumu izpildītājs Artūrs Garevičs-Jurevičs stāsta: "Centrs ir jauns, izremontēts. Pārsvarā te uzturas no Irākas, Ēģiptes un Āfrikas valstīm. Uz doto brīdi centra kapacitāte piepildīta uz nepilniem 10 procentiem. Centra kapacitāte ir 84 aizturētie ārzemnieki vai patvēruma meklētāji. [..] Piedrujā šogad jau ir aizturēti četrus Irākas pilsoņi, arī Viļakas kolēģi ir aizturējuši nelegālos migrantus no Irākas. Nav tā, ka vispār neviens neienāk, mazās grupiņās viņi iet. Nav tā kā Lietuvā, tomēr mēs darām savu darbu gan uz zaļās robežas, gan šeit centrā. Mēs varam šī centra kapacitāti piepildīt uz 100 procentiem, ir noslēgti līgumi ar tulkošanas biroju, ēdināšanas uzņēmumu, higiēnas preču piegādātājiem."
Šobrīd nekāds nelegālās imigrācijas spiediens pie Latvijas–Baltkrievijas robežas nav novērots, taču robežsardze seko līdzi notikumu attīstībai.
Robežsargiem talkā nāk ne tikai 50 zemessargi, arī Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti. Galēji saspringtas situācijas gadījumā ar migrantu plūsmu nav izslēgta arī ārkārtējās situācijas izsludināšana, lai ar nelegālo imigrāciju saistīto problēmu risināšanā varētu operatīvi iesaistīt pašvaldības un iedarbināt civilās aizsardzības mehānismus.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
