"Toreiz pasaule un izaicinājumi bija citi, taču mūsu valsts un nācija ir tā pati. Mēs kā nācija un kā valsts, soļojot cauri laikam, pastāvīgi risinām tos uzdevumu, kurus mums uzdod pasaule un kurus mēs uzdodam pasaulei. Raugoties uz šo gadsimtu kā uz vienu veselumu, ar lepnumu varam tiekt – jā, šos uzdevumus mēs paveicām godam, arī pateicoties mūsu profesionālajiem un dedzīgajiem diplomātiem," svinīgajā tiešsaistes pasākumā no Rīgas pils pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Runājot par mūsdienu izaicinājumiem, prezidents uzsvēra, ka bažas raisa pasaulē vērojamās demokrātijas problēmas, tostarp digitālajā vidē pastāvošās. “Arvien vairāk uzmanības centrā nonāk sociālie tīkli kā cilvēku saziņas rīks, kas vienlaicīgi ir kļuvis par sabiedriskās domas un līdz ar to politikas ietekmēšanas instrumentu, bet ir arī viegli manipulējams. Tos var izmantot gan apzinātas dezinformācijas izplatīšanai, gan lai mērķtiecīgi no ārpuses iejauktos kādas valsts iekšējos demokrātiskajos procesos,” norādīja Levits.
Prezidents uzsvēra, ka no demokrātijas viedokļa nav pieņemami arī tas, ka daži starptautiski monopola koncerni sāk regulēt to, kas ievērojamā daļā no publiskās informācijas telpas ir un nav atļauts, kāda informācija ir pieejama, kāda nav.
“Tādēļ ir skaidrs, ka nepieciešams sākt domāt par publisku regulējumu, it sevišķi Eiropas Savienības līmenī , kas efektīvi nodrošinātu vārda brīvību un digitālās telpas lietotāju atbildību un tiesības, tostarp tiesības netikt novērotam un izsekotam. (…),” pauda prezidents.
Ir jānodrošina, ka cilvēks valda par tehnoloģijām, nevis tehnoloģijas pār cilvēku, uzsvēra Levits
Tiešsaistē no Parīzes pasākumam ar uzrunu pievienojās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pasākumā tika demonstrēti arī piecu Antantes valstu līderu – Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera De Kro – videoapsveikumi Latvijai.
Tāpat uzrunu teica ANO Latvijas jauniešu delegāte Natālija Knipše, savukārt muzikālu apsveikumu sniedza pianists Vestards Šimkus. Pasākumā tika pārraidīta arī Ārlietu ministrijas veidota unikāla videoklipu sēriju par godu nozīmīgajai gadskārtai, kā arī stāsts par Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure vēsturi un nozīmi.
“Pirms 100 gadiem pēc neatlaidīgiem Latvijas diplomātu pūliņiem divu gadu garumā Pirmā pasaules kara uzvarētāji jeb Antantes valstis – Lielbritānija, Beļģija, Francija, Itālija un Japāna – pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisku atzīšanu. Šajā dienā Latvija tika atzīta par starptautisko tiesību subjektu un kļuva par pilntiesīgu un līdzvērtīgu pasaules valstu saimes dalībnieci.
Tas bija nozīmīgs brīdis mūsu tautas vēsturē – noslēdzās Latvijas valsts dzimšana un piepildījās mērķis, par ko sapņoja mūsu valsts dibinātāji,” norādīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Lai godinātu Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra, ievērojamā politiķa un diplomāta, kurš sekmēja Latvijas starptautisko de iure atzīšanu, piemiņu, pirmdien, 25. janvārī, pulksten 15.30 Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica kundze nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukuma vecpilsētā.
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades rītā, 26. janvārī, pulksten 8.30 laukumā pie Rīgas pils svinīgi pacēla piecu toreizējās Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas – karogi.
Par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadei laukumā pie Rīgas pils svinīgi tiek pacelti piecu Sabiedroto Augstākās padomes Parīzē valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas – karogi. ?? ?? ?? ?? ?? #LV100deiure pic.twitter.com/ntF9578wTo
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) January 26, 2021
Lai atzīmētu 100. gadadienu kopš dienas un stundas, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu de iure, Valsts prezidents Egils Levits arī aicinājis visu kristīgo konfesiju dievnamus 26. janvārī pulksten 18.00 skandēt baznīcu zvanus. Aicinājumam atsaukušies visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze.
Valsts prezidenta kanceleja aicina ikvienu sekot līdzi Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades pasākumiem tīmekļvietnē www.president.lv, Valsts prezidenta “Facebook”, “Twitter” un “Instagram” kontos, kā arī portālā LSM.lv portālā latviešu un angļu valodā.
Vairāk par Latvijas starptautisko atzīšanu de iure var lasīt rakstā "Smagās diplomātiskās cīņas uzvara – Latvijas starptautiskajai atzīšanai 100".