Vienā no mācību centriem Rēzeknē rit otrā nodarbība, kuras laikā Ukrainas civiliedzīvotāji bez maksas apgūst latviešu valodu. Lai arī kursantu grupa nav kupla, viņus visus vieno lielā interese iemācīties valodu. Jau pēc pirmās nodarbības ukraiņi prot nedaudz latviski lasīt, rakstīt un pateikt dažas iepazīšanās frāzes.
“Sauc Irina! Es vēlu visu labāko,” latviski prot pateikt kursu apmeklētāja Irina. Viņa ar apmācībām ir ļoti apmierināta: “Mani apmierina pilnīgi viss. Vispirms gribu uzsvērt darbinieku attieksmi – ļoti uzmanīga, ļoti korekta un var just viņu vēlmi mums palīdzēt.”
“Sākām ar alfabētu, skatījāmies alfabētu. Viņiem bija, protams, jautājumi par mīkstinājumiem, par šņācošajām skaņām. Ir pārsteidzoši, ka viņiem ir laba izruna. Viņi uzdod tādus jautājumus, kas mums, vietējiem, vienkārši šķiet pašsaprotami, bet viņiem tie ir interesanti,” pastāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Deksne.
Latviešu valodas kursu laikā katrai grupai paredzētas mācības 120 stundu apjomā A1 jeb pamatzināšanu līmenī. Sertifikāti par valodas apguvi gan netiks izsniegti.
“Mēģinām ne tikai tādas tradicionālās metodes izmantot, bet vairāk caur sarunām, salīdzinām, caur tādu kā spēlēšanos. Un, protams, centīsimies izmantot visu iespējamo vizuālo, audiālo, verbālo, lai tas būtu daudzveidīgs, interesants, saistošs,” pastāstīja Deksne.
Par atvēlētajiem vairāk nekā trīs miljoniem eiro latviešu valodas mācības Ukrainas kara bēgļiem veic 33 organizācijas no visas Latvijas – klātienē un arī attālināti.
“Sākotnēji mēs rēķinājām, ka tie varētu būt septiņi tūkstoši cilvēku par to cenu un finansējumu, kas ir piešķirts. Šobrīd mēs skatāmies, ka no tiem iesniegtajiem projektiem ir arī organizācijas, kas piedāvā mazākas izmaksas. Tas ir saistīts ar to, ka ir “online” kursi. Līdz ar to tas skaits ir pieaudzis. Un mēs rēķinām, ka faktiski par šo finansējumu varētu līdz pat 12 tūkstoš cilvēku apgūt,” pastāstīja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Latvijā pašlaik atrodas aptuveni 30 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, bet šis skaits ik dienu mainās, jo daļa ukraiņu Latviju šķērso kā tranzītvalsti, taču no Krievijas un Baltkrievijas puses ierodas jauni kara bēgļi.
