LRA izpilddirektors Andris Ķēniņš uzsver, ka notiekošās izmaiņas Latvijas medijos nav pārsteigums. Viņš turpina: “Pārsteigums drīzāk ir tas, ka tās notiek tikai tagad, ka mediji ir spējuši tik ilgi izturēt bez šīm pārmaiņām. Un, ja nesekos tūlītēja rīcība no valsts puses, krīze tuvākajā laikā mainīs daudzu Latvijas komerciālo mediju ikdienu, saražotā vietējā satura apjomu, un Latvijas interesēm atbilstošā informatīvā telpa turpinās samazināties.”
Lai uzlabotu situāciju mediju vidē, pirmkārt, LRA aicina pārskatīt un atvieglot noteiktos reklāmu ierobežojumus un citus mediju darbību ierobežojošos noteikumus, šādi nodrošinot Latvijas medijiem vienlīdzīgas konkurences iespējas ar citu valstu medijiem. Otrkārt, LRA rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu vietējā satura ražošanai komerciālajos medijos, kā arī efektivizēt un centralizēt līdzekļu piešķiršanu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Treškārt, nepieciešams optimizēt un uzlabot sabiedrisko mediju darbību. Lai to paveiktu, jānodrošina sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. LRA ieskatā būtiski arī nevilcinoties nodalīt Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) regulatora un sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja funkcijas, kā arī skaidri definēt un nostiprināt nozares regulatora funkcijas un uzdevumus.
Spriežot par mediju finansēšanu, LRA uzsver, ka jāizvērtē “digitālā nodokļa” ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot Mediju atbalsta fonda darbībai. Tāpat jāizvērtē citas iespējas informatīvās telpas stiprināšanai – piemēram, nodokļu atvieglojumi vietējā satura ražotājiem vai sabiedrisko mediju veidotā satura izplatīšana komerciālo mediju programmās.
