Toreiz policijā vērsās Ivars Āboliņš, kurš bija viens no kandidātiem, bet šobrīd jau ir mediju uzraugs un galvenais atbildīgais par Latvijas Radio. Eksperti kriminālprocesu vērtē kā resursu šķiešanu un uzsver, ka šajā gadījumā pat apsvērt iespēju žurnālistei prasīt atklāt avotu nav pamata.
Kriminālprocesu par iespējamo neizpaužamu ziņu nelikumīgu izpaušanu Valsts policijā sāka pērn augustā. Tas notika pēc tam, kad pagājušā gada martā Latvijas Radio izskanēja ziņas, kurās publicēja Latvijas Televīzijas valdes locekļa amata kandidātu vārdus, vēl pirms noslēdzās konkurss.
"Iesniegums ir par to, ka kāda persona pret mani veica noziedzīgu nodarījumu, nopludinot manus personas datus, jo valsts bija apņēmusies garantēt, ka mani personas dati būs aizsargāti," saka Āboliņš,
kurš par notikušo uzrakstīja policijā iesniegumu. Tobrīd viņš bija viens no kandidātiem vakantajai vietai. Savukārt šobrīd strādā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un ir galvenais atbildīgais par Latvijas Radio.
"Žurnāliste ir liecinieces statusā, es nekad neesmu vērsies pret Latvijas Radio. Es esmu policijai lūdzis noskaidrot nevis personu, kura izplatīja šo informāciju, kas ir žurnāliste un kas bija viņas darba pienākumi, bet personu, kura veica noziedzīgu nodarījumu. Un es nesaskatu nekādas ētiskas problēmas šeit," uzskata Āboliņš.
Taču tagad noskaidrojies, ka Latvijas Radio žurnālistei Vitai Anstratei varētu tiesas ceļā prasīt atklāt informācijas avotu. Šonedēļ notika žurnālistes nopratināšana un kopā ar viņu devās zvērināta advokāte Linda Bīriņa.
"No sarunas gaitas varēja secināt, ka šobrīd tiek apsvērta iespēja ierosināt tiesai, tātad izmeklēšanas tiesnesim uzlikt par pienākumu žurnālistei atklāt informācijas avotu," teica advokāte Bīriņa.
Žurnālistes advokāte pieļauj, ka citos veidos noskaidrot ziņu izpaudēju esot grūti.
"Acīmredzot, vai nu šīs darbības nav sekmējušās, vai arī, iespējams, tas ir mēģinājums iet vieglāko ceļu un noskaidrot uzreiz jau šo avotu," saka Bīriņa.
Ja izmeklēšanas tiesnesis pieņemtu lēmumu prasīt atklāt avotu, to varētu pārsūdzēt, un šīs tiesības, protams, izmantos. Advokātes pieredzē ir gadījums, kad izmeklēšanas tiesnesis žurnālistam uzliek par pienākumu atklāt avotu, bet pēc pārsūdzēšanas augstākā instancē šo lēmumu atceļ un avots nav jāatklāj. Konkrētajā gadījumā advokāte uzskata, ka nav pamata prasīt atklāt avotu.
"Jo Latvijai neapšaubāmi ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, un konkrētais izmeklējamais iespējamais noziedzīgais nodarījums viennozīmīgi nav tāds, kurš prevalētu pār žurnālistu tiesībām saglabāt savu avotu," teica Bīriņa.
Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses - prasīt atklāt žurnālistam avotus varētu tikai tad, ja ir runa par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Piemēram, slepkavības vai terorisma gadījumā.
Latvijā gadījumu, kad tiesas ceļā žurnālistam prasītu atklāt avotu, nav daudz.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga arī uzsver, ka šajā gadījumā nav pamata pat apsvērt prasīt atklāt avotu.
"Mūsu tiesību aizsardzības iestādes pēdējā laikā uzvedas tiešām dīvaini – nevis izmeklē Jura Juraša paziņojumus par miljona kukuli, bet sauc žurnālistus prasīt, vai Juris Jurašs jums to teica un ko viņš vēl teica. Tagad sāk Latvijas Radio žurnālistei prasīt, kas jums stāstīja, ka Ivars Āboliņš kandidē. Manuprāt, pirmkārt, tā ir resursu šķiešana, tā ir preses lomas neapzināšanās, un tā ir tiesiskuma degradācija," domā Jemberga.
Jemberga arī pauda viedokli, ka Āboliņa reputācijai vai iespējai atrast darbu nav nodarīts kaitējums.
"Saprātīgi būtu iet un paņemt atpakaļ to iesniegumu, jo nav nozieguma un, es domāju, ka viņš pats to brīnišķīgi apzinās un līdz ar to arī nerodas šāda lieka spriedze attiecībās starp uzraudzītāju un uzraugāmo, kas ir Latvijas Radio un NEPLP.
Ir pietiekami daudz citu lietu, par ko Latvijas Radio ir jāuztraucas, un tās padomē ir zināmas, lai neapgrūtinātu to visu vēl ar nevajadzīgu kriminālprocesu," teica "Re:Baltica" izpilddirektore.
Āboliņš gan iesniegumu atsaukt negrasās, jo uzskata – pret viņu veikts noziegums un savas tiesības jāaizstāv. Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica tikmēr norāda, - iesnieguma atsaukšana neko nemainītu.
"Jebkurā gadījumā, pat ja šādā kriminālprocesā persona būtu atsaukusi savu iesniegumu, process vienalga turpinātos, jo ir jāpārbauda ziņas, kas ir ienākušas," teica Jurēvica.
Kriminālprocess turpinās, un policija to nekomentē. Arī prognozēt tālāko norisi nevarot.
