Ministrs mudina izrunāties
“Kultūras ministrija nevar iejaukties medija, tostarp sabiedriskā medija darbā. Tā respektē ne vien sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, bet arī NEPLP kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju pārvaldību. Un Kultūras ministrija vienmēr iestājusies par stabiliem sabiedriskajiem medijiem un valdībā finansējuma palielināšanu. 2017. gadā ir arī šāda finansējuma palielināšana panākta.
Šajā situācijā mēs tikai aicinātu visas iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda, atklāti izrunāt situāciju un rast arī risinājumu,” sacīja Puntulis.
Viņaprāt, daudzas problēmas varēs risināt topošajā likumā par sabiedriskajiem medijiem.
“Mums arī nākamā budžeta kontekstā jārunā par palielinājumu sabiedriskajiem medijiem, domājot par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus,” sacīja ministrs.
Radio darbinieki: vadzis ir lūzis
Latvijas Radio darbinieki, kas parakstījuši atklāto vēstuli par neuzticības izteikšanu valdei, norāda, ka ir izmēģinājuši visas sarunu iespējas, taču šobrīd vadzis ir lūzis. Latvijas Radio ziņu dienesta darbā ir vērojamas krīzes pazīmes. Tūkst darbinieku, nācies samazināt raidījumu saturu – piemēram, samazināts raidījuma “Pusdiena” apjoms. Žurnāliste Annija Petrova stāstīja, ka kolēģi, ar ko kopā strādājusi vienā kabinetā, viens pēc otra atrod labāk apmaksātu darbu – kopumā trīs cilvēki pametuši šo kabinetu viena gada laikā.
Zemā atalgojumā dēļ kopš pērnā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti, un par apsolīto atalgojumu citi profesionāļi vietā nenāk. Uz jūlijā izsludināto vecākā korespondenta vakanci ar algu 1165 eiro uz papīra, pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes.
“Ziņu dienests šobrīd ir tik ļoti novājināts, ka mēs nezinām vai spējam atbilst tiem profesionālisma kritērijiem, kuriem ir jāatbilst sabiedriskā medija ziņu dienestam,” atzina žurnāliste Ella Semjonova, kuru kolēģi izvirzījuši, runāt ar plašāku sabiedrību.
Viņa stāstīja, ka algu jautājumu ar valdi mēģinājuši risināt kopš gada sākuma. Risinājuma nav bijis, taču pacietībai punktu pielicis rājiens, ko atvaļinājuma priekšvakarā saņēmusi ziņu dienesta vadītāja par raidījuma “Pusdiena” raidlaika samazināšanu bez rakstiskas saskaņošanas ar valdi.
Valde neatkāpjas un uzsver kritisko situāciju
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka apzinās kritisko situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā. Tāpēc ir sagatavots un iesniegts budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, lai nepieļautu turpmāku sabiedriskā medija vājināšanu un profesionālāko darbinieku aizplūšanu.
Latvijas Radio valde uzskata, ka šī brīža situācijā vienīgais pareizais risinājums ir nevis atkāpties, bet visiem kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu.
Kritisko situāciju ar atalgojumu intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra arī Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša. Turklāt viņa norādīja, ka kritiska situācija ir ne vien Ziņu dienestā, bet gandrīz visas Latvijas Radio struktūrvienībās. Tāpēc valde iestājas par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu visam Latvijas Radio kolektīvam.
Latvijas radio valdes locekles Una Kalpkalne, Sanita Dika-Bokmeldere un Mārīte Tukiša katra par darbu radio gadā saņem aptuveni 50 000 eiro algu.
Mārīte Tukiša norādīja, ka valdei trūkst kompetences jautājumos, piemēram par infrastruktūru, tāpēc par vairāku tūkstošu algu mēnesī jāalgo vēl divi padomnieki.
Tukiša skaidroja, ka pašlaik ir risināms plašs jautājumu loks, kuru trīs valdes locekļi nevar atrisināt: “Ir jautājumi, kuri ir iemilzuši gadiem ilgi, kas ir vienkārši jāpārskata. Kaut vai normatīvie akti un visi iekšējie dokumenti, kas prasa lielu darba apjomu.”
Viņa skaidroja, ka bez šiem padomniekiem pie pašreizējās noslodzes valde nevar strādāt, “jo ir lērums ar dokumentiem, kas ir jāpārskata, jāpārvērtē, un valdei nav pietiekami resursu to vienai pašai izdarīt”.
Sola meklēt finansējumu
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka pašlaik nav pamata atlaist radio valdi.
Viņš nepiekrita, ka Latvijas Radio ziņu dienests ir novājināts, vienlaikus piekritot, ka atalgojums ir pārāk mazs, turklāt uzsverot - ne tikai Ziņu dienesta, bet visa radio darbinieku atalgojums.
Āboliņš atklāja, ka NEPLP vērsīsies pie valdības ar prasījumu nākamgad piešķirt papildus gandrīz miljonu eiro Latvijas Radio darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Viņš pauda pārliecību, ka politiķi to varētu atbalstīt.
Āboliņš arī uzskata, ka pašreizējā Latvijas Radio valde strādā labi.
“Mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka valde strādā slikti, gluži otrādi, valde strādā labi, cits jautājums, mēs esam pieprasījuši paskaidrojumu par esošo situāciju, kā viņi domā risināt, ka ziņu dienests vienpusīgi samazinās saturu no septembra, par ko valde ir informēta, un mēs, protams, vērtēsim, kā valdes turpmāk rīkosies un kā viņi šo jautājumu risinās,” norādīja Āboliņš.
“Mēs redzam sekas no tā, ka sabiedriskie mediji ir ilgstoši turēti finansiālajā badā. (..) Šī ir tiešām politiķu atbildība sakārtot savas prioritātes tā, lai sabiedriskie mediji un informatīvās telpas drošība būtu prioritāšu augšgalā,” sacīja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”).
“Attīstībai/Par!” esot iesniegusi priekšlikumu nākamā gada budžetam, lai paaugstinātu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējumu. Īpaši tas saistīts ar gatavošanos iziet no reklāmas tirgus, norādīja politiķe.
Tērauda arī norādīja uz NEPLP atbildību šajā situācijā un sacīja, ka gaida rīcību no padomes puses.
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga uzsvēra, ka politiķu atbildība nav tikai nākotnē meklēt risinājumu: “Tas jārisina neatliekami, tur nav runa par nākotnes risinājumu meklēšanu.” Viņa cer, ka valdība varētu vairāk pievērsties šim jautājumam.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norāda uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi par preses konferenci pēc nedēļas, lai informētu par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
