Valsts kontrole savā revīzijā norādījusi, ka sabiedriskie mediji pārāk paļaujas uz valdības labvēlību, finansējumu sagaidot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt Klapkalne uzskata - sabiedriskais medijs ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, kurš valstij jāatbalsta.
Nākamais naudas pieprasījums Latvijas Radio būs vajadzīgs 1.studijas atjaunošanai. Pašlaik tiek rēķināts, cik naudas tas izmaksās.
Klapkalne uzsvēra, ka Latvijas Radio ēka ir kultūras piemineklis, kuru nepieciešams uzturēt neatkarīgi no tā, kāds būs ēkas tālākais liktenis.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome joprojām nav atmetusi doma, ka Latvijas Televīziju un Latvijas Radio varētu apvienot. Tas gan nebūs iespējams bez papildu līdzekļiem, norādīja Klapkalne.
Latvijas Radio šodien aprit 93 gadi, un valdes priekšsēdētāja strādā gan pie satura attīstības, gan multimedialitātes, pārvaldības sakārtošanas, jauna biznesa veidošanas, īpaši ņemot vērā, ka līdz 2021. gadam sabiedriskajiem medijiem paredzēts iziet no reklāmas tirgus. "Valsts kapitālsabiedrībai jādomā, kā līdzekļus arī pelnīt, nevis tikai saņemt no valsts budžeta," norādīja Klapkalne.
Sāpīgākais jautājums Latvijas Radio esot tehnoloģijas un to attīstība. Tāpat Klapkalne vēlas radio saturu apdarināt ar vizualizācijām, lai daudzveidīgi parādītu to dažādām sabiedrības grupām.
Runājot par Valsts kontroles aizrādījumiem, Klapkalne skaidroja, ka institūcijas tonis varētu būt labāks. Tāpat Latvijas Radio jau daudzus no ieteikumiem īstenojuši. "Mediji mēdz runāt sakāpināti, un, ja tas ir par pašiem, tad tas mēdz būt vēl sakāpinātāk," skaidroja Klapkalne.
