Mārtiņš Krieviņš Valsts kanceleju vadīja aptuveni pusotru gadu. Viņu 2015.gada augustā valsts galvenā ierēdņa amatam izvēlējās toreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma, kad Ministru kabineta grožus vēl turēja ''Vienotība''. Pēc Zaļo un zemnieku savienības nākšanas pie varas Krieviņš darbu turpināja.
Lēmumu neskaidro
Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka premjers Māris Kučinskis jau ilgstoši nav bijis apmierināts ar Krieviņa darbu.
Abu domstarpības uzplaiksnījušas jau iepriekš - gan tad, kad Krieviņš piedāvāja likvidēt Pārresoru koordinācijas centru, kam Kučinskis bija pret, gan tad, kad bez rezultāta beidzās pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu.
Vai Krieviņa aiziešana no amata saistīts ar iepriekšējo vai jauno konkursu, valsts pārvaldes reformu vai vēl ko citu, Kučinskis atteicās skaidrot arī pēc uzstājīgiem žurnālistu jautājumiem.
Pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes Kučinskis žurnālistiem norādīja, ka šī ir vienošanās, nevis viņa pieņemts lēmums, tādēļ iemesli nav jāskaidro. Kučinskis arī neatbildēja, vai viņš aicināja Krieviņu pamest darbu Valsts kancelejā.
"Jebkurai sarunai, kura sākas, vienmēr ir dažādi varianti. Es nevienu ar varu nevaru piespiest ne aiziet, ne uzaicināt, lai viņš rīt sēdētu pie galda," pauda premjers.
Krieviņš Latvijas Radio apstiprināja, ka ir vienojies ar premjeru detalizētākus komentārus nesniegt, īsziņā piebilstot: „Kamēr to nedarīs viņš, to nedarīšu arī es.”
Krieviņš nesen pieteica apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas centralizētu grāmatvedību un citas atbalsta funkcijas. Reforma paredzēja samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 7-10%, kas ir aptuveni 7000 darba vietas. Tāpat Krieviņš vada komisiju, kas vērtēs pretendentus uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu.
Kučinskis sola, ka iesāktie darbi neaizkavēsies: "Jebkura valsts pārvaldes reforma vai tas, ko dara kanceleja, tā ir premjera atbildība. Tas pats, kas ministrijā ir valsts sekretārs ar visu personālu, tas ir Valsts kancelejā premjeram. Es nenoņemu ne atbildību, ne ar vienu vārdu neatsaucu ieceres, kas ir valdības rīcības plānā. Tajā skaitā esmu pārliecināts, ka KNAB priekšnieka kandidāts tiks izvērtēts.''
Valsts kancelejas direktora amata pienākumus, tostarp KNAB priekšnieka pretendentu atlases komisijas vadīšanu, pildīs Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gaile. Jaunu kancelejas vadītāju tikmēr Kučinskis sola meklēt valsts pārvaldē strādājošo vidū.
Pārsteigums un bezatbildība
"Vienotības" valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns neslēpj pārsteigumu par Krieviņa aiziešanu.
Koalīcijas partiju sanāksmē "Vienotība" esot vaicājusi Kučinskim, kādi ir iemesli Krieviņa aiziešanai, taču atbildes neesot saņemtas.
Smiltēns gan uzsver, ka galvenais ir neapstādināt iesākto reformu valsts pārvaldē: "Personīgi Krieviņa kungu vērtēju kā ļoti moderni domājošu cilvēku, kurš iesācis ļoti svarīgas reformas. Tieši par reformām mēs jautājām premjera kungam, un premjera kungs skaidri un gaiši norādīja un apliecināja, ka tās lietas, kas ir sāktas, tur nebūs problēmas un viņas virzīsies tālāk."
Nacionālās apvienības pārstāvis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikmēr norāda, ka tikai premjera atbildībā ir noteikt, kādi cilvēki strādā Valsts kancelejā. Viņš gan cer, ka Mārtiņš Krieviņš varētu turpināt darbu civildienestā.
“Šāda līmeņa amatpersonu atlaišana vienā dienā ir liela bezatbildība,” intervijā LTV raidījumā “Panorāma” komentēja labas valsts pārvaldības eksperte Inese Voika. Viņa norādīja, ka tas būtu pieļaujams tikai gadījumā, ka būtu izdarīti būtiski pārkāpumi, kuru dēļ nevarētu ilgāk gaidīt. Viņasprāt, tas liecina par nepārdomātu pārvaldību.
Līdz ar Krieviņa aiziešanu no Valsts kancelejas viņa saskata vairākus riskus, piemēram, attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja konkursu. Tāpēc pašlaik būtu svarīgs izvērsts un godīgs premjera skaidrojums par notikušo.
