Latvijas Radio jaunā valde - kas viņi ir?

Biznesa sociologs, ilggadēja ziņu aģentūras valdes priekšsēdētāja un zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanas projekta vadītājs – šādu komandu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izvēlējusies darbam Latvijas Radio valdē. Viņu vārdus padome nosauca tikai pēc lēmuma pieņemšanas pirmdien vēlā pēcpusdienā, tāpēc gan plašākai sabiedrībai, gan radio darbiniekiem līdz šim par jaunajiem valdes locekļiem bija zināms diezgan maz. 

Par Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju ir izvēlēts Aldis Pauliņš, kurš savā padomei iesniegtajā CV par sevi raksta: „Tirgus un sociālo pētījumu eksperts, mazo un vidējo uzņēmumu vadītājs, uzņēmējs ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi”. Pēdējā laikā Pauliņš zināms kā NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks. Darbam padomē viņu deleģējusi Latvijas Sociologu asociācija. Tieši sociologa amats Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā astoņdesmito gadu vidū ir agrākais ieraksts Pauliņa darba gājumā. Pēc izglītības viņš gan ir filozofs-pasniedzējs.

Dokumenti

Alda Pauliņa motivācijas_vēstule

Lejuplādēt

342.64 KB

Sigitas Kirilkas motivācijas vēstule

Lejuplādēt

551.42 KB

Ulda Lavrinoviča motivācijas vēstule

Lejuplādēt

1.05 MB

CV-Uldis Lavrinovičs.pdf

Lejuplādēt

98.83 KB

CV-Sigita Kirilka.docx

Lejuplādēt

16.59 KB

CV-Aldis Pauliņš.doc

Lejuplādēt

59.5 KB

Pauliņš galvenokārt strādājis vai vadījis dažādus tirgus un sociālo pētījumu uzņēmumus, tomēr, kā pats norāda CV, viņš ir piedalījies arī vairāku uzņēmumu reorganizācijā un restrukturizācijā, uz laiku ieņemot amatus uzņēmumu valdēs vai padomēs. Starp tiem var minēt gan tipogrāfiju „Krauklītis”, gan „Jelgavas Maiznieku,” gan holdingu „Kolonna.” Pauliņš darbojies arī sporta un fitnesa pakalpojumu, kosmētikas, vairumtirdzniecības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikācijas jomās, taču darba pieredzes tieši medijos viņam nav.

Toties arhīvos ir atrodamas ziņas par Pauliņa politisko darbību. 2002.gadā avīzes „Vakara Ziņas” rakstā „Partiju reitingu veidotājs ir arī politiķis” minēts, ka Tirgus un sociālo pētījumu centra «Baltijas Datu nams» direktors Pauliņš ir arī viens no atklātā sabiedriskā fonda «Tēvzeme» dibinātājiem.

Šis fonds savulaik darbojās kā starpnieks, kas pārskaitīja tālāk partijai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) uzņēmumu saziedoto naudu, un Pauliņš savulaik bijis arī partijas biedrs.

Tolaik Pauliņš gan noraidīja bažas, ka, veidojot politiskos reitingus, partejiskā piederība viņu varētu ietekmēt. Viņaprāt, darbībai pētnieciskā firmā neesot nekādas saistības ar viņa politisko nostāju. «Ja es būtu frizētavas vadītājs, vai tad citu politisko partiju pārstāvji tāpēc, ka esmu saistīts ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, nenāktu pie manis griezt matus?» tolaik vaicāja Pauliņš.

Sociologs Aigars Freimanis toreiz pauda uzskatu, ka Pauliņš nonācis dilemmas priekšā, kas viņam pašam būtu jāatrisina. Savukārt Arnis Kaktiņš atzina - šāda darbošanās divās sfērās «uz ārpusi visai smuki neizskatās». Kaktiņš gan piebilda, ka«Baltijas Datu nama» reputācija ciestu, ja kādreiz izrādītos, ka Pauliņa vadītais uzņēmums piešķir «tēvzemiešiem» par patiesajiem augstākus reitingus.

Jāpiebilst, ka gan pirms 10., gan pirms 11.Saeimas vēlēšanām Pauliņa sūtītajās relīzēs par „Factum” partiju reitingiem „tēvzemiešu” pēctecei - Nacionālajai apvienībai tika prognozēti pusotru līdz divas reizes labāki panākumi nekā izrādījās patiesībā, savukārt pārējo partiju rezultāti bija noteikti samērā precīzi.

Žurnālistu aprindās labāk pazīstama ir par valdes locekli programmu attīstības jautājumos izvēlētā Sigita Kirilka, kura ilgus gadus bija ziņu aģentūras „BNS-Latvija” valdes priekšsēdētāja, iepriekš arī – galvenā redaktore. Latviešu filoloģes izglītību ieguvusī Kirilka darba gaitas sāka kā skolotāja, taču 1992.gadā pievērsās žurnālistikai. Sākusi strādāt BNS, pēc tam vadījusi nodaļas un pat redakciju avīzēs „Fokuss” un „Jaunā avīze,” 2002.gadā Kirilka atgriezās BNS, kur izveidoja biznesa informācijas portālu „Baltic Business Service” un panāca plašāku analītisko materiālu parādīšanos aģentūras saturā.

Tiesa gan, šovasar uzņēmuma igauņu akcionāri nolēma darba attiecības ar Kirilku neturpināt. Pēdējos gados BNS arī bija kļuvis grūti cīnīties ar sīvāko konkurentu LETA, kas pārvilināja gan darbiniekus, gan klientus.

Šobrīd Kirilka ir Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un piedalās Rīgā paredzētās UNESCO Mediju brīvības konferences organizēšanas darba grupā.

Savukārt jaunais valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs ir fizikas maģistrs, kurš specializējies datorzinībās, un ilggadējs „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) darbinieks. Kopš 2007.gada viņš tur ir jauno pakalpojumu direktors un tehniskā direktora vietnieks, bet pirms tam trīs gadus bijis arī valdes loceklis. Ar šo laiku saistās nepatīkama epizode viņa karjerā – Lavrinovičs līdz ar citiem LVRTC valdes locekļiem tika apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā lietā par uzņēmuma meitas firmas "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" likvidēšanu.

Prokuratūra šo apsūdzību saistīja ar tā dēvēto „digitālgeitu”, tomēr Augstākās tiesas Senāts pirms trim gadiem galīgajā instancē apstiprināja visus valdes locekļus attaisnojošu spriedumu.

Karjeru Lavrinovičs sāka 1991.gadā kā programmu vadītājs Latvijas Radio, pēc tam bijis inženieris un tehniskā direktora vietnieks „Picca TV” un tās pēctecē LNT. Vēlāk vadījis dažādus IT projektus Latvijas Bankā un Digitālās ekonomikas attīstības centrā (DEAC).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti