Latvijas prioritātes ES plānošanā: transports, nodarbinātība, vides aizsardzība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nākamajā ES ilgtermiņa plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gada beigām Latvijas prioritātes, izmantojot ES līdzekļus, būs transporta sistēmas attīstība, nodarbinātība un vides aizsardzība. Tomēr Eiropas Komisija (EK) neslēpj, ka Latvijai šajā pārskata periodā lielāks uzsvars ir jāliek uz tādu ES fondu izlietojumu, kas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Šobrīd starp Latviju un Eiropas Komisiju (EK) sekmīgi un konstruktīvi turpinās konsultācijas, kas ļaus ES fondu apgūšanu nākamgad. EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka ir pārliecināta, ka Latvija savas intereses attiecībā uz ES fondiem līdz šim ir aizstāvējusi veiksmīgi. „Latvijai izdevās sarunu veidā panākt  ļoti labu piedāvājumu no Eiropas. Laikā, kad principā Eiropas budžets tika samazināts, Latvijā tas neto ieguvums īstenībā pieaug.  Un tas liecina par lieliem panākumiem. Cits jautājums, kā mēs tagad tos līdzekļus nevis apgūsim, bet investēsim," norāda Šteinbuka.

EK pārstāve tomēr uzsver, ka šoreiz ES no Latvijas sagaida, lai tā ES fondus izmantotu ekonomikas izaugsmes veicināšanai. „Ja nebūs attiecīgas investīcijas no visādiem avotiem, tai skaitā arī no ES fondiem, stratēģiskajos projektos, tad mēs nevaram cerēt, ka tā izaugsme nāks pati par sevi," sacīja Šteinbuka.

Vienošanās par ES ilgtermiņa finanšu ietvaru Eiropas institūcijās noritēja lēnāk, nekā cerēts. Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks cer, ka pieteikt projektus finansējuma saņemšanai būs iespējams jau nākamgad. „"Mēs darām visu, lai jau nākamajā gadā varētu sākt strādāt. Jo mums ir pēdējās sarunas ar Komisiju, un mēs vēlamies tās finalizēt, pabeigt to sarunu, lai jau varētu iet uz priekšu ar projektiem," pauž Vilks.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzsver, ka Latvijai šajā ES ilgtermiņa budžeta periodā vajadzētu pievērst lielu uzmanību tam, lai netiktu atkārtotas iepriekšējā perioda kļūdas un palaisti garām apjomīgi pieejamie līdzekļi no ES fondiem. „Ja mēs būtu strādājuši patiešām veiksmīgi, vismaz tā kā lietuvieši, mūsu ekonomikā būtu ieguldīti 626 miljoni eiro vairāk. Ja mēs būtu strādājuši drusku vairāk, tā kā igauņi, tad būtu 595 miljoni. Bet viņi nav, un te nevar atspēlēties ar „Pasažieru vilcienu", tur ir 140 miljoni eiro, 460 miljoni eiro kaut kur – viņi ir neapgūti," atzīmē Godmanis un piebilst, retoriski vaicājot: „Kāpēc mums 2011. gadā uz 11 mēnešiem vispār apturēja maksājumus?  11 mēnešus mēs bijām pilnīgi uz nulli, mums neko neatvēlēja šajos divos fondos. Tāpēc, pirms iet tālāk, mums vismaz tas ir jānoskaidro."

Kopumā nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejami aptuveni 4,4 miljardi eiro jeb 3,08 miljardi latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti