Panorāma

Sestdien Sv. Pāvila baznīcā maratons “Māksla pret karu”

Panorāma

Panorāma

Latvijas prezidents pauž atbalstu Moldovai

Latvijas prezidents pauž atbalstu Moldovas ceļam tuvāk Eiropas Savienībai

Valsts prezidents Egils Levits un iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") ceturtdien, 7. aprīlī, ieradušies oficiālā vizītē Moldovā. Tiekoties ar Moldovas prezidenti Maju Sandu un citām amatpersonām, pārrunāta gan aktuālā ģeopolitiskā gan drošības situācija, gan arī pausts atbalsts Moldovas ceļam tuvināties Eiropas Savienībai (ES).

Latvijas prezidents Egils Levits un Moldovas prezidente Maja Sandu

Moldova ir viena no zemēm, kas piedzīvojusi padomju režīmu, atguvusi neatkarību un tagad mērķtiecīgi tuvinās ES. Rietumvalstu atbalsts Moldovai patlaban ir svarīgāks par visu, tā kā tās kaimiņos, Ukrainā, plosās karš un Moldovai ir vairāk nekā 1000 kilometru gara robeža ar Ukrainu.

Turklāt Moldovas vārds ir ne vienu reizi vien izskanējis minējumos, ka Kremļa ieskatā tas būtu nākamais mērķis, pret ko vērst agresiju, it īpaši tāpēc, ka Moldovas teritorijā uz robežas ar Ukrainu jau atrodas tā sauktā un starptautiski neatzītā Piedņestras Moldāvu Republika, kurā jau ilgstoši un joprojām uzturas aptuvenu 2000 karavīru liela Krievijas armija.

Jautāta, cik liels drošības apdraudējums valstij tas ir, Sandu atbildēja: "Patiešām, karš Ukrainā padara mūs daudz apdraudētākus un trauslākus pret drošības riskiem tāpēc, ka mēs esam ļoti tuvu karam un tāpēc, ka mums ir Piedņestra reģions, ko nekontrolē konstitucionāli likumi un kur nelegāli uzturas Krievijas karaspēks. Tas, protams, rada papildu nedrošību.

Mēs darām, ko vien varam, un mūsu lēmumu un rīcības pamatā, pirmkārt, ir nodrošināt mieru Moldovā. Taču, protams, šie riski ir, un tie mums rada bažas, un diemžēl šajos apstākļos mēs neko daudz nevaram izdarīt, lai būtiski tos mazinātu."

Taču Latvijas prezidenta Levita vizīte Moldovā ir īpaša arī tādēļ, ka ar viņu kopā Latvijā ieradīsies 30 Ukrainas bēgļi, kuri patlaban atrodas bēgļu centrā Kišiņevā. Un centram tiks nogādāta arī humānās palīdzības krava ar pārtiku un higiēnas precēm.

Moldova līdzīgi kā Polija ir viena no tām zemēm, kas jau līdz šim ir uzņēmusi milzīgu skaitu Ukrainas bēgļu, ap 90 000 – tā šodien sacīja prezidente, un tas ir ārkārtīgi liels gan sociāls, gan finansiāls izaicinājums nebūt ne tik bagātajai valstij.

KONTEKSTS:

Jau nepilnu diennakti pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Moldovas parlaments valstī uz 60 dienām izsludināja ārkārtas stāvokli. Šāds ārkārtas stāvoklis nosaka to, ka aizliegta masu akciju un protesta manifestāciju rīkošana, ieviests īpašs mediju darba režīms. Tāpat netiek pieļauta viltus ziņu izplatīšana un valdībai ir tiesības no valsts izraidīt nevēlamas personas.

Moldovai nav nodoma pievienoties Rietumu pasaules sankcijām pret Krieviju vai spert soļus, lai tuvinātos NATO, kas tiek skaidrots ar nestabilo drošības situāciju un valsts neitrālo militāro statusu, kas ir nostiprināts tās konstitūcijā. Taču, sekojot Ukrainas piemēram, Moldova oficiāli pieteicās uzņemšanai ES. 

Moldova jau 2014. gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar bloka politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr tas negarantē uzņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt