Nagobada-Ābola atzina, ka viņai 4.maijs ir svarīgāki svētki nekā 18. novembris. 18. novembra svētki bijuši daļa no bērnības un šķituši paši par sevi saprotami.
"Bet 4. maijs – tā bija tā atdzimšana, kad tiešām apmēram atvērās debesis. Kad tev atkal būs un ir tava valsts un ka tu esi tiešām viens pilntiesīgs cilvēks pasaulē," teica Nagobada-Ābola.
Nagobada-Ābola atzina, ka šodien viņai vairs nav tādu sajūtu. "No vienas puses tā sajūta ir dzīva, bet tā ir tik ļoti pārveidojusies."
Latvijas pirmā vēstniece Francijā atzina, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados Francijā par mūsu valsti neko nezināja. "Mēs pilnībā bijām izdzēsti (..), par ko padomju vara bija rūpējusies."
Nagobada-Ābola tic, ka Latvijas valsts pastāvēs, pateicoties arī latviešu milzīgajai vitalitātei. "Mēs mīlam savu zemi un skatāmies, kā mēs to varam veidot, kur atkal var pielikt roku, lai tās sliedes slīdētu pareizā virzienā."
