Paredzēts, ka Vislatvijas vidusskolā mācības norisināsies attālināti un skolēni varēs vai nu mācīties paši no pieejamiem materiāliem, vai arī pašmācību apvienot ar attālinātām konsultācijām ar pedagogiem. Attālinātais darbs ļautu pedagogiem nevakcinēties, lai strādātu nozarē. Tāpat tas ļautu skolēniem neveikt biežo siekalu testu nodošanu. Šie noteikumi arī bijis kā iegansts veidot šādu skolu. Viens no idejas autoriem, uzņēmējs Arvils Pekuless skaidroja – skola 1. septembrī būs gatava sākt darbu.
"Vakar mums atnāca apstiprinājuma e-pasts, ka mūsu programma ir licencēta. Tagad mēs sagaidīsim, ka saslēdzas kopā visās sistēmās un kad mēs varēsim arī sākt reģistrēt bērnus skolā," stāstīja Pekuless. Atbildot uz jautājumu, vai 1. septembrī skola jau varēs sākt darbu, viņš sacīja: "Jā, jā, jā. Pilnīgi noteikti!"
Pekuless skaidroja, ka interese par mācībām ir liela. Arī pedagogu, lai mācītu visu mācību programmās ietverto, esot gana. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā apstiprina – izglītības iestāde ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā, taču programmu licencēšana gan vēl nav notikusi.
"Ja ir jautājums par Vislatvijas tālmācības vidusskolu, tad licencēšanas pieteikumi elektroniski ir saņemti. Ir sākta to apstrāde, kas arī notiks rindas kārtībā.
Skola šobrīd izglītojamos uzņemt nedrīkst.
Licencēšanas faktu apliecina ieraksts valsts izglītības informācijas sistēmā, kuram ir publiska ticamība. Jebkura persona šajā sistēmā šobrīd var ieraudzīt, ka šāda ieraksta nav, jo licencēšanas process nav tikai pieteikuma automātiska apstiprināšana. Tur ir jāvērtē pēc būtības, jāvērtē mācību plāni. Jāvērtē cita informācija, kuru izglītības iestāde ir sniegusi. Attiecīgi tas gan var aizņemt laiku, gan jāievēro, ka iesniegumi tiek izskatīti rindas secībā," stāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.
Proti, skola ir saņēmusi ziņu, ka tiek uzsākta licencēšana, nevis ziņu, ka tā jau pabeigta. Par iespējām licencēšanu noslēgt līdz 1. septembrim Mihailovs ir skeptisks.
"Redzot, cik aizvakar, vakar ienāca iesniegumu, un ievērojot rindas kārtību, teikšu, ka šobrīd – viennozīmīgi nē," sacīja Mihailovs.
Kad skolas izglītības programmas licencēs, tajā varēs uzsākt audzēkņu uzņemšanu un mācības.
Mihailovs gan skaidroja, ka situācija, kurā kāds pamatskolas posma bērns, kurš izņemts no vecās skolas un nevar uzsākt mācības jaunajā, jo tā nav saņēmusi licences, nav īsti iespējama. Latvijā pamatizglītība ir obligāta, un dokumentus no iepriekšējās skolas var izņemt vien tad, kad bērns ir uzņemts jaunajā skolā. Taču uzņemt skolā, kurai nav licencētas mācību programmas, nav iespējams.
Tikmēr Ivars, kuram ir vairāki bērni, šobrīd aktīvi gatavojas jaunajam mācību gadam un savus bērnus paredzējis laist tieši Vislatvijas vidusskolā.
"Par visām šīm skolu prasībām standarta skolās, es tām galīgi nepiekrītu. Līdz ar to arī izvēle tāda, ka šī jaunā skola ir pietiekami laba alternatīva vecajai standarta izglītības sistēmai. Cilvēki netiek dalīti. Te var mācīties gan tie, kas ir vakcinēti, gan tie, kas ir pret šo kokteili – nezināmo, nepārbaudīto un visiem tiem eksperimentiem," sacīja Ivars.
Taču pat tad, kad skola uzsāks savu izglītošanas procesu, vai tās pretrunīgā slava sabiedrībā nevar nākt par sliktu pašiem tās audzēkņiem, meklējot tālākā darba iespējas? Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga uzskata, ka nē, ja skola pati sevi parādīs kā gana labu mācību iestādi ar labiem rezultātiem.
"Nu, ja šī skola parādīs sevi ar kaut kādu sliktu reputāciju vai kādām agresīvām izpausmēm, tad varbūt. Nu, jūs jau ziniet – mēs ļoti ietekmējamies no tā, kas publiskajā telpā parādās, ko par to saka, kā tas viss izskatās. To reputāciju jau veido skola pati ar savām darbībām – ko tā pozicionē uz ārpusi un kā tas izskatās. Ja šī izglītība būs kvalitatīva un šie cilvēki arī spēs integrēties un tālāk darboties, es domāju, tur nevajadzētu būt nekādām problēmām," izteicās Selga.
Viņa arī skaidroja – darba tirgum nākotnē būs arvien vairāk jāpielāgojas, ka cilvēkiem ir dažādas izvēles. Latvijā šis darba tirgus neesot tik liels, lai varētu vēl atļauties likt kādus ierobežojumus, kurus ņemt darbā un kurus – ne.
