Patvērumu Latvijā raduši vairāk nekā 6300 Ukrainas kara bēgļu. Daļai Latvijā ir radi, draugi vai savs mājoklis, kur palikt. Taču lielākā daļa jeb aptuveni 5100 cilvēku izmitināti Latvijas pašvaldību piedāvātajās platībās. Visvairāk – Rīgā un citās lielajās pilsētās, kas šim nolūkam atvēl, piemēram, dienesta viesnīcas.
Brīvo telpu kļūst arvien mazāk, bet bēgļu plūsma neapsīkst.
“Jāatzīst, ka pilnīgi visās pilsētās kapacitāte tuvojas maksimumam jau šobrīd. Un būtu jāsāk domāt, kā iekārtot tās telpas, kurās šādos apstākļos varētu izmitināt bēgļus, piemēram, skolu zāles. Jābūt reāliem – ja atbraukušo bēgļu skaits dubultosies, tad jābūt gataviem, lai cilvēki nebūtu jāizgulda uz dēļu grīdām,” sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Piemēram, Valmieras novads uzņēmis aptuveni 330 bēgļus, no kuriem vairāk nekā 200 izmitināti pašvaldības dienesta viesnīcās. Kara pirmajās dienās daudzi iedzīvotāji pieteicās bez maksas uzņemt pie sevis bēgļus. Taču, kad nonāk līdz reālai darīšanai, entuziasms noplok.
“Tā sākotnējā eiforija, kad visi bija gatavi palīdzēt, tas kaut kā noplaka. Tomēr rodas izdevumi uz tā fona,” sacīja Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).
Tāpēc lielo pilsētu pārstāvji pārrunāja situāciju ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par!”). Viņa informēja, ka valdībā pašlaik top priekšlikums bēgļiem kompensēt privāto dzīvokļu īres izdevumus.
“Pie tā ir uzdots strādāt Ekonomikas ministrijai. Skaidrot, vai un kā pašvaldības var izmantot savu finansējumu par privātu dzīvokļu īri. Risinājums, es ceru, ka arī būs līdz pirmdienai,” informēja Golubeva.
Vienlaikus iekšlietu ministre prognozēja, ka ar to vien nepietiks, lai izmitinātu visus patvēruma meklētājus. Tādēļ jau laikus jāsāk domāt, kā izmitināšanai pielāgot citas publiskās telpas, piemēram, skolu sporta zāles.
KONTEKSTS:
Marta sākumā Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Vēlāk Saeima lēma, ka no kara Ukrainā bēgošajiem civiliedzīvotājiem Latvijā būs tiesības saņemt vienreizēju pabalstu – 272 eiro apmērā pilngadīgai personai un 190 eiro apmērā par katru bērnu.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra.
