Dienas ziņas

Saeima lems par aizliegumu audzēt kažokzvērus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kvalitatīvs internets – tikai Pierīgā un pilsētās

Latvijas pilsētās interneta kvalitāti arvien uzlabo, laukos – pieejamība nemainīgi zema

Pierīgā un lielajās valsts pilsētās, kur jau šobrīd interneta pārklājums ir vislabākais Latvijā, internetu arvien uzlabo. Tikmēr lauku pagastos, neraugoties uz to, ka jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu, kura uzdevums ir sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus, ātrs internets reti kur atrodams. 

Vienā no Mārupes novada ciematiem tagad pieejams internets, kas ir teju 20 reizes ātrāks nekā tas, ko patērētāji līdz šim sauca par normālu, ātru internetu. Tikmēr daudzviet Latvijā, neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja, iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar ārkārtīgi zemu un nepastāvīgu interneta ātrumu.

Uzņēmējs, bijušais Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks norādīja: “Es zinu, ka mūsu pagastos, tepat Codes pagastā, Mežotne, Īslīce, Rundāle, tāpat arī Gailīšu pagasts, kur ir ļoti slikti. Ja centrā daudzmaz ir radiofrekvences raidītāji, kas nodrošina internetu, tad tālāk nav. Skolēni lieto mobilo internetu, un tā ir tā lielākā nelaime.”

Arī sociālajā vietnē “Facebook” par nekvalitatīvu internetu vēstījuši iedzīvotāji  no Vidzemes, Pierīgas un teju no visiem Zemgales novadiem.

Šādai situācijai gan nevajadzētu būt. Jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem LVRTC sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu. Par 78 miljoniem eiro izveidoti gandrīz 400 punkti, no kuriem pieejams ātrgaitas internets. Tomēr pēdējais posms jeb pēdējā jūdze, kas līdz interneta patērētājam jāizbūvē komersantam, daudzviet tā arī palikusi neizveidota, jo tas esot pārāk dārgi.

SIA “Ērika un Co Ltd” valdes loceklis Jānis Miklašēvičs: “Ja pilnīgi visi tajā konkrētajā vietā lietotu manu pakalpojumu, tad sanāk, ka tuvu pie 10 eiro uz katru dzīvokli būtu par tās optikas nomāšanu. Un tā ir tikai plika dzīsla. Viņā nekā nav. Tas internets tur vēl ir jādabū iekšā, un cik tad beigās tas gala patērētājs maksās.”

Vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto maksas radioreleja līnijas, “Latvijas dzelzceļa” optisko tīklu un brīvās frekvences, bet nosegt visas teritorijas neesot iespējams. Arī lielākais pakalpojumu sniedzējs izmanto un attīsta savus optiskos tīklus, tomēr esot arī pieslēgumi radio un televīzijas centra izbūvētajai sistēmai – galvenokārt mazpilsētās.

Uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacīja: “Mēs vērtējam katru vietu, kur tas ir pieejams, un mēģinām atrast vislabāko un ekonomiski izdevīgāko veidu, kā mēs varam pie šīs  vidējās jūdzes pievienot savu pēdējo jūdzi, lai pakalpojums būtu pieejams iedzīvotājiem, un tieši šīs pēdējās jūdzes finansiālais atbalsts ir tas, ko mēs ļoti aicinām veikt gan valsti, gan pašvaldības.”

To, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, komersantiem veikt šādus pieslēgumus nav ekonomiski izdevīgi pat ilgtermiņā, atzīst arī ''digitālā lielceļa'' būvētāji, tāpēc lielāka loma esot jāuzņemas pašvaldībām, kas, saskaņojot ar informāciju tehnoloģiju (IT) komersantu, likumiskā ceļā var uzņemties daļu sloga. Tāpat panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, ka pieslēgums būs ne tikai pie fiksētajiem tīkliem, bet to varēs izmantot arī mobilo sakaru operatori. Līdzekļus pēdējai jūdzei plāno izdalīt arī Satiksmes ministrija.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis atzīmēja: “Pēdējās jūdzes investīcijas ir ieliktas arī Eiropas Savienības finansējuma programmās, kas būs 2021.–2027.gadā, un šobrīd notiek darbs Satiksmes ministrijā par  kritērijiem, kā varēs šos līdzekļus izmantot.”

Pašlaik  LVRTC esot noslēgti līgumi ar 14 operatoriem, kam iznomāti nedaudz vairāk kā 3000 kilometri optiskā kabeļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt