Sēdē Pašvaldību savienība iepazinās ar trīs pētnieku izstrādātu piedāvājumu pašvaldību reformai, kura balstīta apriņķu veidošanā. Tika izlemts, ka šāds piedāvājums ir vairāk uz valsts attīstību vērsts, tādēļ savienība plāno ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sākt diskusiju par šāda modeļa ieviešanu.
"Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts no VARAM, tiek pieņemts zināšanai, bet ir jāvirzās un diskusija jāuzsāk par šo piedāvājumu, kas ir reģionu piedāvājums vai šis zinātnieku piedāvājums.
Jo, vismaz prezentējot, un tas, kas parādījās šodien, tas ir vērsts uz valsts attīstību, tas ir vērsts uz teritorijas attīstību un ne tikai uz pašvaldību redzējumu.
Arī valstij arī jānāk ar saviem pienākumiem iekšā reģionu attīstībā un jāuzsāk diskusija par reģionu veidošanu. VARAM piedāvā pirmajā solī vienkārši grozīt robežas un veidot nosacīti mazākas teritorijas. Bet šeit gan Tirdzniecības un rūpniecības kamera nonāca pie secinājumiem, ka vienkārši robežu grozīšana efektu nedos, gan tālāk arī septiņas reģionālās konferences nonāca pie secinājuma, ka reģionālais skatījums dotu valsts attīstībai impulsu," stāstīja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
“Šobrīd kolēģi valdes sēdē runājot, neredzēja perspektīvu piedāvātajam ministrijas variantam un atbalstīja zinātnieku piedāvāto reģionu veidošanas virzienu,” norādīja Kaminskis.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt pauda, ka ir “grūti tās nosaukt par konsultācijām. Ministrs izstāstīja savu viedokli, savu skatījumu. Nodziedāja savu dziesmu. Mēs – gan Ozolnieku, gan Jelgavas novada, gan pilsētas deputāti – uzdevām jautājumus – kāpēc tas jādara teritorijās, kurās attiecība notiek spēcīgi un strauji. Tās atbildes mēs joprojām neesam dzirdējuši”.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.
Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.
Pašvaldības ir izstrādājušas alternatīvu piedāvājumu teritoriālajai reformai, mudinot to virzīt uz decentralizāciju, tostarp piedāvā veidot apriņķus, ļaut pašvaldībām brīvprātīgu apvienošanos un vairāk naudas no valsts. Piedāvājumu izstrādājuši trīs Latvijas zinātnieki, kas jau iepriekš sadarbojušies ar pašvaldību organizācijām vai ir to algoti.
