Aktuāli

Šodien Polijā plānotas kārtējās masu protesta akcijas

Aktuāli

Dana Reizniece-Ozola par nodokļu pamatnostādnēm

Turpinājums stāstam par Vladimiru; kādiem sarežģījumiem saskāries vājās redzes dēļ

Pēc radio raidījuma Latvijas pasts uzlabos vājredzīgu klientu apkalpošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēc Latvijas Radio vēstītā par sarežģījumiem, ar kādiem dažādās iestādēs saskāries uzņēmējs Vladimirs Gailis savas vājās redzes dēļ, Latvijas Pasts sola uzlabot vājredzīgu klientu iespējas saņemt pakalpojumus. Raidījumā „Īstenības izteiksme” vīrietis dalījās savā pieredzē, veidojot uzņēmumu un stāstīja par grūtībām, ar kurām ikdienā saskaras dodoties uz pastu, Valsts ieņēmumu dienestu vai bankām.

Masieris un uzņēmuma „Vspa” vadītājs Vladimirs nepielāgotās vides dēļ ikdienā saskaras ar grūtībām, tajā skaitā dažādās valsts iestādēs. Vīrietim ir vāja redze, un tādu apkalpošanai nav gatavi daudzviet. Piemēram, bankās, Valsts ieņēmumu dienestā, pastā darbojas rindu mašīnas. Jāpaņem kārtas numurs un jāgaida rindā. Ja uz lapas paņemto numuriņu vēl var izlasīt ar lupas palīdzību, tad saredzēt rindas pienākšanas brīdī numuru uz ekrāna sagādā grūtības. Ja blakus esošs cilvēks nepasaka – tas ir jūsu numurs, ejiet tur, var tā arī palikt gaidīt rindā.

Kad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāaizpilda kāda anketa, Vladimirs pats to izdarīt nevar. Taču arī darbinieks atbildējis, ka viņa vietā aizpildīt nevarot.

Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka labākais ir visas vajadzīgās darbības veikt elektroniski.

„Klātienē atnākot, protams, darbinieks meklēs to risinājumu. Un ir viens variants, jā, mēs noformējam kā mutvārdu iesniegumu, rakstām no savas puses. Bet, ja šis cilvēks nevar izlasīt, kas ir uzrakstīts viņa vārdā, vai tas ir gluži korekti.” VID pārstāve Lita Gabranova skaidro, - varbūt konkrētajā brīdī cilvēks domā, ka uzticas darbiniekam:

„Pēc tam sanāks kaut kāda problēma, viņš teiks: „Es biju domājis savādāk.” Iespējams risks ir. Šādā gadījumā labāk jau būtu, ja viņam blakus būtu kāds, kam viņš uzticas. Pat ja tas cilvēks nepārzina šo jomu, bet viņš ir blakus, viņš redz, ko teica klients, ko atbildēja darbinieks.”

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča gan neredz risinājumu tajā, ka līdzi pastāvīgi būtu jāņem otrs cilvēks:

„Pirmkārt, tā ir darba diena, darba laiks. Cik ir to cilvēku, kuriem ir brīvais laiks ar tevi iet un šīs lietas darīt? Otrkārt, tas nav asistenta pienākums, jo šobrīd asistenti ir tie cilvēki, kas tevi pavada līdz [konkrētai vietai] un pēc tam paņem.”

Izrādās, ar vāju redzi tik vienkārši nav arī aiziet uz pastu pēc ierakstītas vēstules. Arī uz turieni Vladimirs nedodas viens:

„Kaut vai elementāri - šodien vajag aiziet uz pastu, atnāca ierakstīta vēstule. Es paņemšu savu administratoru piecos vakarā, kad man ir brīvs laiks starp masāžām, mēs aiziesim uz pastu.”

Otrs cilvēks vajadzīgs, lai ierakstītu formālus datus – vārdu, uzvārdu, datumu un parādītu, kur Vladimiram jāparakstās:

„To pasta darbinieki nedarīs. Zinu tāpēc, ka ierakstītas vēstules diezgan bieži nāk. Diemžēl… un arī tur ir rindu mašīna. Arī tā ir problēma, ka es neredzu, kad mani tur pasauks.”

„Vispirms gribēju pateikt paldies par šo sižetu, jo tas mums arī parādīja vēl vienu tādu jautājumu šķautni, kas varbūt līdz šim nebija izkristalizējies kā varbūt tāds nozīmīgs jautājums no mūsu puses klientu apkalpošanā.” - Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa norāda, ka no klientiem nav saņemtas sūdzības par līdzīgiem gadījumiem. Tātad iepriekš jautājumus ar klientiem, kuriem vajadzīga palīdzība, pasta nodaļas esot risinājušas patstāvīgi. Darbinieki uz dokumenta var paši ierakstīt pamatdatus no cilvēka dokumenta, apliecina Latvijas Pastā. Ja kādreiz tā nav izdarīts, tad tas esot bijis izņēmums. Taču pastā norāda, ka nodaļu darbiniekiem atgādinās un lūgs būt pretimnākošiem un sniegt palīdzību.

„Jo faktiski darbinieks jau izsniedz arī šo sūtījumu klientam, pamatojoties tieši uz to pašu personas apliecinošo dokumentu, kas jau pierāda, ka, izsniedzot sūtījumu, notiek šī dokumenta salīdzināšana ar izsniedzamā sūtījumā norādīto informāciju. Un darbiniekam ir tiesības. Tā informācija ir ļoti neliela, kas jāaizpilda šajā gadījumā,” skaidro Vārpa.

Latvijas Pasts meklē risinājumus, lai arī cilvēkiem ar vāju redzi būtu zināms, kad pienāk viņu kārta rindā.

Vienā no Latvijas Pasta nodaļām Latvijas Radio arī novēroja, - kad nākamais klients rindā nepienāca, pasta darbiniece skaļi nosauca kārtas numuru, kas redzams uz ekrāna. Tikai tad uz aicinājumu atsaucās kāda pensionāre.

Latvijas Pasts esot runājis ar sistēmas izstrādātājiem. Viens no izskatītajiem risinājumiem paredz novietot ekrānus zemāk, lai cilvēkiem būtu vieglāk saskatīt.

„Bet no savas puses mēs domājam, ka tas īsti nebūtu pareizs risinājums, ņemot vērā, ka arī bērni nāk uz nodaļām un tamlīdzīgi. Mēs tomēr mēģināsim runāt par to, kāda ir iespēja varbūt šo numuru atskaņot ar skaņu, ar balss ierakstu, jo varbūt, ka tas palīdzētu ne tikai cilvēkiem, kuri neredz tik labi, bet varbūt arī cilvēkiem, kas vienkārši varbūt ir aizdomājušies vai citu kaut kādu iemeslu dēļ palaiž garām numuru, kas parādās uz ekrāna,” spriež Vārpa.

Valsts ieņēmumu dienesta galvenajā ēkā Rīgā savukārt cilvēki ar invaliditāti varot uzreiz doties uz Informācijas centru. Tur viņiem palīdzēs un vajadzības gadījumā arī pavadīs. Informācijas centrs atrodas pirmajā stāvā pretī ieejai un apzīmēts ar lielu „i” burtu. Blakus tam atrodas rindu regulators, kur var paņemt savu numuru.

VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa rāda un stāsta:

„Cilvēks, kurš ierodas Valsts ieņēmumu dienestā, ko viņš dara? Ja viņš visdrīzāk dodas pie meitenēm informācijas centrā, meitene informācijas centrā viņu atved uz šejieni. Pie rindu regulatora viņi izvēlas primāri apkalpojamos klientus, kas ir podziņa numur pieci. Nospiežot šo brīnišķīgo podziņu, re, kur mums iznāk ārā numuriņš.”

Tad cilvēku varot pavadīt uz klientu apkalpošanas zāli otrajā stāvā.

„Tad attiecīgi tas klients tiek apkalpots. [..] Domāju, ka visdrīzāk šajā gadījumā viņam arī palīdzēs tikt galā ar to ekrānu un ieraudzīt to brīdi, kad ir pienākusi viņa kārta un aiziet pie tā cilvēka, kas viņu tālāk apkalpos,” saka Augstkalne-Jaunbērziņa.

SUSTENTO vadītāja Gunta Anča gan norāda uz milzīgu problēmu: „Pat tajās reizēs un vietās, kur kaut kas ir, mēs to tik ļoti slepeni darām, ka cilvēki to vienkārši neuzzina.”

Proti, cilvēkiem bieži vien trūkst informācijas, ka vide viņiem ir pielāgota vai, piemēram, VID gadījumā jādodas uz informācijas centru. Tas attiecas ne tikai uz valsts iestādēm.

„Piemēram, saistībā ar tūrismu - tas ir pilnīgi vājprāts. Mēs ļoti, ļoti, ļoti daudzos tūristu objektos redzam pieejamas zāles, pieejamus liftus, pieejamus ekrānus, bet tad, kad mēs ieejam tūrisma objektu mājaslapā, par to nav teikts ne vārda. Es domāju, ka ļoti līdzīgi ir ne tikai par tūrisma objektiem. Tad tu ej pie viņiem un saka: „Pie mums jau neviens nebrauc.” Bet, mīļie, kā tad es zinu, ka es pie jums varu braukt, ja man neviens nav pateicis, ka jums uz ielas ir pieci pakāpieni, bet no pagalma nav neviena. Kā lai es to uzminu?”

Finanšu ministrija šobrīd gatavojoties valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes auditam. SUSTENTO kopā ar Finanšu ministriju šajā auditā izdevies iekļaut arī jautājumus par pakalpojumu pieejamību. Tāpat Gunta Anča stāsta par vienu no izskanējušajām idejām. Tā paredz, ka katrā institūcijā vajadzētu būt vienam atbildīgajam darbiniekam, kas palīdzētu, ja atnāk cilvēks ar invaliditāti. Piemēram, parāda ceļu vai palīdz aizpildīt un sagatavot dokumentāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti