„Šī retorika vēl joprojām ir aktuāla (..) pēdējos gados drīzāk aktuāla ir vēstures jautājumi (..) Krievijas izpratnē nacisma glorifikācijas izpausmes Latvijā, tas, protams, ir 16.marts, un tas šobrīd ir iesniegtais likumprojekts par Otrā pasaules kara veterānu sociālajām garantijām Latvijā,” saka Liepiņa.
Viņa norāda, ka Latvijai tomēr ir jāieklausās Krievijas teiktajā EP, jo viedoklī, kādu rada EP dalībvalstis kopumā jau vēlāk ieklausās plašāka starptautiskā sabiedrība, piemēram, ANO.
Viņa arī atzīmēja, ka EP paspārnē atrodas Eiropas Cilvēktiesību tiesa un tajā pienāk arī sūdzības no Latvijas. Bieži vien aplūkojamo jautājumu vidū ne tikai no Latvijas, bet arī citās valstīs ir seksuālo minoritāšu tiesību ievērošana un nāvessodu piemērošana, kā arī citi cilvēktiesību jautājumi.
EP bija viena no pirmajām starptautiskajām organizācijām, kur Latvijas savulaik iestājās. Tas notika vēl pirms pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). EP darbojas vairāk valstu nekā 47 valstis, tostarp Krievija, Turcija, Andora, Šveice un citas valstis, kas neatrodas ES.
