Dienas ziņas

Dibina Iekšējās drošības akadēmiju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijas Pareizticīgā baznīca prasa neatkarību no Krievijas

Latvijas Pareizticīgā baznīca prasa neatkarību no Krievijas baznīcas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Pareizticīgā baznīca nesen notikušajā koncilā atbalstījusi vēršanos pie Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila ar lūgumu piešķirt baznīcai neatkarīgu statusu. Tas notiek mēnesi pēc tam, kad tika pieņemti likuma grozījumi, kuri nosaka šīs baznīcas neatkarīgo statusu.

Pagājušonedēļ Rīgā notikušajā Latvijas Pareizticīgās baznīcas sanāksmē – koncilā – delegāti atbalstīja vēršanos pie patriarha Kirila par Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusa kanonisku risinājumu. Vienkārši runājot, baznīca Maskavas patriarhātam lūdz brīvlaišanu.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils lūgumu var arī neakceptēt. Taču tad Latvijas Pareizticīgā baznīca var prasīt brīvlaišanu citur.

"Viņi var vērsties pie Konstantinopoles patriarhāta un caur to saņemt šo autokefāliju. Tas, protams, nozīmēs arī attiecību saraušanu ar Maskavu un kaut kādu konfliktu ar Maskavu, kas liekas maz iespējams tāpēc, ka tās attiecības nav tikai kanoniskas, tās attiecības ir starp cilvēkiem. Tie visi baznīcu vadītāji ir pazīstami," skaidroja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs.

Ja Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību jeb autokefāliju neatzīs ne Maskavas, ne Konstantinopoles patriarhāts, tā tiks uzskatīta par šķeltniecisku.

"Mēs parasti domājam, ka ticīgajiem un baznīcas vadītājam varētu būt svarīgas konkrētas reliģiskas idejas, teiksim, ticība Dievam vai tas, ka Jēzus Kristus ir pestītājs. Bet šīs lietas pareizticībā arī ir ļoti svarīgas – būt par "normālu baznīcu". Normālai baznīcai ir attiecības ar citām baznīcām," skaidroja Andrejevs.

Apmēram mēnesi pirms Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) koncila Kirilam tika nosūtīta arī Latvijas valdības vēstule ar lūgumu akceptēt LPB neatkarību. Atbilde uz šo vēstuli nav saņemta aizvien, Latvijas Televīzijai apstiprināja Ārlietu ministrijā.

Līdz šim publiski likuma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā ir komentējis vien Maskavas patriarhāta pārstāvis Vladimirs Legoida. Viņš kritizēja grozījumus un norādīja, ka tā ir rupja iejaukšanās baznīcas iekšējās lietās.

Ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu Latvijas Televīzijai nav izdevies sazināties.

KONTEKSTS:

Saeima 8. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar šodien pieņemtajiem grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.

Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.

Likumā noteikts, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas. Likumā pilnā mērā nostiprināts baznīcas autokefālais statuss un tas, ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.

Pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1. oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.

Līdz 31. oktobrim baznīcai jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti