Latvijas Pareizticīgā baznīca nosoda karu Ukrainā

Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs nosodījis karu Ukrainā, norādot, ka karš ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Pēc tikšanās ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra baznīcas lomu sabiedrības vienotības veicināšanā.

To, ka karš ir bezjēdzīgs, un tas ir liels grēks, norādīja arī Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs. Latvijas Pareizticīgo baznīca pašreizējos apstākļos esot gatava savu draudžu locekļiem skaidrot notiekošo Ukrainā un veicināt visas Latvijas sabiedrības vienotību.

“Karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Tāpat kā asinsizliešanas un viss pārējais. Mūsu uzdevums ir lūgt Dievu, lai tiktu pārtraukts šis karš, un veicināt Latvijas sabiedrības vienotību. Mēs, Latvijas krieviski runājošie krievi, neesam atbildīgi par to, ko dara citu valstu valdības. Tāpēc mēs esam vienoti, vēlreiz saku, un gribu, lai visi mēs esam kopā Dieva priekšā un mūsu dārgās Latvijas priekšā,” metropolīts Aleksandrs.

To, ka baznīcām un dažādām reliģiskajām konfesijām Ukrainas kara laikā ir milzīga nozīme sabiedrības vienotības veicināšanā, pēc tikšanās ar Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvjiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

“Šajā sarunā ar bīskapiem mēs arī konstatējām, ka šis ir kopējās sabiedrības mērķis un arī kristīgās konfesijas ir par šo mērķi. Kristīgo konfesiju pārstāvji arī uzsvēra to, ka tas ir arī baznīcu uzdevums – veicināt šo vienotību. Vienotību par Ukrainu. Skaidrot notiekošo arī savās draudzēs. Saviem ticīgajiem. Es redzu lielu nozīmi baznīcas skaidrojošajam darbam un baznīcas praktiskajam darbam Ukrainas atbalstam,” sacīja Levits.

Karu Ukrainā nosoda visu tradicionālo reliģisko konfesiju līderi Latvijā. Baznīcas arī esot gatavas palīdzēt risināt ukraiņu bēgļu problēmas un mazināt viltus ziņu un dezinformācijas izplatību.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt