Dienas ziņas

Atšķirīga izpratne par likuma izpildi

Dienas ziņas

Ēnu dienā iepazīst profesijas

Kritizē ieceri atcelt sporta būvju finansēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja kritizē ieceri sporta būvju naudu novirzīt skolotāju algām

Finansējuma atcelšana jau iesāktajiem valsts nozīmes sporta būvju projektiem apdraudētu sporta jomas attīstību valstī, turklāt tas radītu vēl lielākas izmaksas, atsākot to būvniecību. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri novirzīt sporta būvju naudu skolotāju algām kritizē gan pašvaldības, gan Latvijas Olimpiskā komiteja.

ĪSUMĀ:

  • Gada sākumā nolemts piešķirt 8,5 miljonus eiro piecām valsts un piecām pašvaldību sporta būvēm.
  • IZM piedāvā iesaldēt būvēšanu un naudu novirzīt skolotāju algām.
  • Valmiera sašutusi un sola nepieļaut J.Daliņa stadiona rekonstrukcijas apturēšanu.
  • Sporta bāzē “Smeceres sils” darbu apturēšana apdraudēs pasaules līmeņa sacensību rīkošanu.
  • IZM ierosinājumu kritizē arī Latvijas Olimpiskā komiteja.

Kopumā desmit sporta būvēm Latvijā gada sākumā Latvijas Nacionālā sporta Padome lēma piešķirt valsts finansējumu 8,5 miljonu eiro apmērā. Piecas no tām ir valsts īpašumā esošas, bet pārējās pilsētu pašvaldību sporta būves.

Šajā sarakstā atrodas arī Valmieras Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija un vieglatlētikas manēžas būvniecība, kurai atvēlēti 2,1 miljons eiro no šī gada valsts budžeta.

Jau šobrīd J.Daliņa stadiona pārbūvē ir izpildīti 22% no kopējā darbu apjoma, un pašvaldībā vērtē, ka darbu apturēšana radītu lielus finansiālus zaudējumus gan tiesvedībā ar būvnieku kompānijām, gan brīdī, ja būvdarbus nāktos atsākt.

“Jautājums arī, kurš par šo visu uzņemsies atbildību, jo tādā formātā, kā mēs redzam, kad celtniecība norit katru dienu, viss būvējās, ja to visu pamet, iekonservē, tad jābūt kaut kādam saprātam, kurš pēc tam par to uzņemsies atbildību un kā mēs tiksim galā ar esošo līgumu,” pauda Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).

“Tā kā es gribu teikt, ka mēs no savas puses, kā Valmieras pašvaldība, neko tādu nepieļausim. Jo tas nav ne finansiāli izdevīgi, ne arī saprātīgi no objekta kā tāda,” sacīja Baiks.

Pašvaldības investīcijas šajā objektā ir 9,049 miljoni eiro.

Līdzīga situācija ir arī Madonas pilsētas biatlona un slēpošanas bāzē “Smeceres sils”. Pēdējo divu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija ieguldījusi lielas investīcijas sporta bāzes attīstībā, tā kļuvusi par nozīmīgāko sporta bāzi Latvijā ziemas sporta veidiem. Šogad darbu turpināšanai no valsts budžeta atvēlēti 500 000 eiro, un no tā atkarīga arī starptautisku sacensību rīkošana vasarā.

“Tiešām ir iesākti lieli darbi, un jau šogad šeit mums ir paredzēts Pasaules čempionāts rollerslēpošanā, kam arī ir nepieciešams pabeigt šautuves rekonstrukciju un asfalta sadaļu. Vasarā tiks paralizēta darbība šautuvē, jo bez asfalta šeit nevarēs vispār darboties. Arī pasaules čempionāta organizēšana būs ļoti, ļoti apgrūtināta un sarežģīta un vispār zem jautājuma zīmes,” norādīja sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” vadītājs Gunārs Ikaunieks.

Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu kritizē arī Latvijas Olimpiskā komiteja (LOKO), norādot, ka šī finansējuma novirzīšana pedagogu algu celšanai būtu tikai īstermiņa risinājums un būtu pretrunā ar valsts mērķiem Latvijā attīstīt sporta nozari.

“Respektējot pilnībā un atzīstot kādu prioritāti - pedagogu algu celšanu -, mēs uzskatām, ka to nevar risināt uz sporta nozares attīstības rēķina,” pauda LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

 “Jo to tādā veidā atrisināt nav iespējams. Ļoti uzteicams būtu, ja šo situāciju vispirms pārrunātu ar atbildīgajām sporta organizācijām, ar pašvaldību pārstāvjiem un, protams, to izdiskutētu Nacionālajā sporta padomē, kas līdz šim nav noticis,” norādīja Tikmers.

LOK informēja, ka no IZM ir saņēmusi ielūgumu piedalīties sporta organizāciju sanāksmē 25. februārī, lai pārrunātu radušos situāciju un rastu risinājumu turpmākam darbam.  

KONTEKSTS:

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) rosināja apturēt finansējuma piešķiršanu vairākām sporta būvēm, šo naudu novirzot skolotāju algām. Tā kā naudas skolotāju algu palielināšanai no septembra šogad nebūs, pedagogi sola domāt par tālāku protesta rīcību. Tikmēr ministre izteikusies, ka nav saprātīgi naudu ieguldīt būvēs, nevis cilvēkos.

Lai gan pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika šogad vienas slodzes likmei bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, 2019. gadā pedagogu algu palielinājums var izpalikt. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr Šuplinska atzina, ka visu nepieciešamo summu - 27 miljonus eiro - neizdosies atrast.

Pedagogu arodbiedrība norādījusi, ka jau otro reizi valdība netur pedagogiem dotos solījumus.  

Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti