Latvijā noliktavās šobrīd atrodas vairāk nekā 1,8 miljoni vakcīnu pret Covid-19 devu. Līdz 25. aprīlim gaidāms vēl vairāk nekā 326 tūkstošu devu pievedums. Nodrošinājums ir liels, taču pieprasījums ir gaužām mazs, jo vakcinācijas apjoms strauji mazinās.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča apliecināja, ka šobrīd atrodamies vakcinācijas aktīvās fāzes noslēgumā.
Vai par izšķērdību nav uzskatāma tik lielu vakcīnas rezervju veidošana, kuras, tuvojoties to derīguma termiņa beigām, ir jāziedo? Juhņēviča uzskata, ka tā esot normāla prakse, jo situācija uz priekšu nekad nav paredzama un pārpalikumi veidojas arī citās valstīs.
“Tagad, jau pēc gada, mums, protams, ir zināma pieredze. Bet, ja mēs paskatāmies kopumā gan par šo lielo krājumu, gan ziedošanas politiku, tad kopš 2021. gada pavasara Latvija vakcīnu portfeļa politiku veido ļoti līdzīgu kā, piemēram, Vācija vai Dānija. Un iepirkto vakcīnu apjomi ir līdzīgi Lietuvai un Igaunijai. Tas nav nekāds noslēpums, ka
visām Eiropas Savienības valstīm šobrīd ir vakcīnu pārpalikumi, līdz ar to šis process ir ļoti līdzīgs arī citās valstīs,” norādīja Juhņēviča.
Līdz šim Latvija ziedojusi jau teju pusmiljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Beninai un Ēģiptei. 30. aprīlī termiņš iztecēs vēl teju 5000 “Vaxzevria” vakcīnu.
Cik valstij izmaksājušas iepirktās, pašlaik nevajadzīgās un ziedotās vakcīnas, kuri cilvēki pieņem lēmumus par vakcīnu iepirkumiem, kā tiek aprēķināts iepērkamo pošu skaits un galu galā – vai par nodokļu maksātāju naudu iegādāto vakcīnu lielie pārpalikumi nav uzskatāmi par izšķērdību? Latvijas Radio vēlējās to vaicāt Veselības ministrijai, tomēr sākotnēji dienas laikā tā nerada iespēju uz šiem jautājumiem atbildēt.
Vēlāk Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka līdz šim ziedotas vakcīnas aptuveni 5 miljonu eiro vērtībā. Lēmumus par nepieciešamo vakcīnu skaitu pieņemot ministrijā izveidota speciāla darba grupa. Bažas par iespējamu izšķērdību Kaupere noliedza, jo vīrusa izplatība ir neprognozējama un labāk esot nodrošināt vakcīnu krājumu.
"Tāpat kā Latvijā, arī citās valstīs šobrīd šo vakcīnu ir vairāk nekā vajadzētu. Tad, kad tās vakcīnas sākam pirkt, uz ko skatās:
- aktuālā situācija ar slimības izplatību,
- slimības izplatības prognozes,
- slimības smaguma pakāpe,
- vakcinējamo personu loks,
- piedāvāto vakcīnu efektivitātes rādītāji,
- izmaksas.
Kad pavasarī sākām vakcināciju, tad īsti nebija skaidrs, cik devas mums vajadzēs rudenī. (..) Mēs nebijām gada sākumā plānojuši, ka mums vajadzēs divas devas un ka būs cilvēki, kas jau būs saņēmuši pirmo “balstu”. Bet jebkurā gadījumā to vīrusu gada sākumā prognozēt, kāds būs gada beigās, ir diezgan pagrūti. (..)
Vai vakcinācija būs absolūti nepieciešama rudenī, pilnīgi precīzi prognozēt nevar neviens, bet mums pilnīgi noteikti riski ir jāņem vērā.
Un saprotiet – tā risku un ieguvumu attiecība… Risks ir kaut ko ziedot, ja nebūs [pielietojuma], bet vēl lielāks risks ir tad, ja mums ir tiešām vīruss, vajag vakcīnu, bet vakcīnas nav," skaidroja Kaupere.
Vērtējot vakcīnu pret Covid-19 iepirkuma procesu un spēju paredzēt pieprasījumu, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka to varēja veikt labāk. Viņaprāt, ir vairāki aspekti, kuri līdz galam nav ņemti vērā, pieņemot lēmumus.
“Lietas ko neparedzēja – ir skaidrs, ka pārvērtēja iedzīvotāju vēlmi vakcinēties un pārvērtēja savu spēju ietekmēt sabiedrības noskaņojumu. Kopumā pārvaldības process nebija ideāls – nav skaidrs, kurš par ko atbild. Lai pieņemtu šādus lēmumus, bija nepieciešams ievērojami lielāks analītiskais gan aparāts, gan analītisko prognožu veikšanas instrumentārijs. Un tas bija jādara pirms vakcīnu pasūtījuma, nevis tad, kad konstatēja, ka nestrādā šie mehānismi. Rezultātā mēs esam pasūtījuši vairāk vakcīnu un arī droši vien par salīdzinoši augstāku cenu, nekā bija plānots,” norādīja Bērziņš.
NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča skaidroja – šobrīd ir pagājis laiks, kad tika organizētas akcijas, kampaņas un mudinājumi vakcinēties. Šobrīd galvenais darbs norit pie senioru individuālas uzrunāšanas, pirmreizējās vakcinācijas, kā arī tiek skaidroti iemesli, kādēļ šie cilvēki līdz šim nav vakcinējušies. Tāpat tiek apzināts to senioru skaits, kuri, visticamāk, tā arī nekad neizlems par labu vakcīnai.
Sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskajām prognozēm tiek strādāts pie tā, lai nākamajā rudenī, ja būs tāda nepieciešamība, varētu iespējami ātri iedarbināt vakcinācijas sistēmu no jauna.
