Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe norāda, ka vides pieejamības vadlīnijās norādīta nepieciešamība nodrošināt taktilo joslu esamību visās ielās, tomēr realitātē tās pilnvērtīgi netiek izbūvētas pat ietvēs, kuras tiek renovētas.
"Vadlīnijai jābūt visas ietves garumā, lai neredzīgs cilvēks iznākot no ēkas uzreiz sataustītu šo vadlīniju un spētu noorientēties. Šobrīd Rīgā lielākajā daļā ielu ir tikai brīdinošās joslas ar pavisam īsu gabaliņu vadlīnijas, tieši krustojumos. Tas ir nepietiekami, jo cilvēkam līdz krustojumam ir jānokļūst. Barona ielā ir šķeltais bruģis – šī vadlīnija nepilda savu funkciju, jo vadlīnijas funkcija ir ar spieķi braukt pa to renīti un sajust," teica Sproģe.
Viņa uzsvēra, ka tādēļ to sauc par vadlīniju, jo tā vada. Labie piemēri ir 1. tramvaja galapunkts, kur vadlīnija iet pāri krustojumam, visas pieturas garumā. "Piemēram, Liepāja, piemēram, Jelgava noteikti ir labie piemēri, jo tur šis vairs nav apspriežams jautājums – ja iela tiek renovēta, tad tur tiek ieviestas brīdinošās joslas krustojumos, vadlīnijas ietves garumā, skaņu luksofors," pauda Sproģe.
