Latvijas «melnajā sarakstā» saistībā ar karu Ukrainā iekļauj vēl 41 ārvalstnieku

Reaģējot uz Krievijas noziegumiem pret Ukrainu un agresīvo ārpolitiku, pēc Valsts drošības dienesta (VDD) ierosinājuma iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi vēl 41 ārvalstnieku. VDD vērtējumā šo personu aktivitātes var radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

Līdz šim kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, pēc VDD ierosinājuma "melnajā sarakstā" iekļauti 56 ārvalstnieki, kuriem turpmāk ieceļošana Latvijā ir liegta. 20 no sarakstā iekļautajiem ir Krievijas pilsoņi, astoņi ir Baltkrievijas pilsoņi, savukārt pārējie 28 – citu valstu pilsoņi, kuri īsteno Krievijas vai Baltkrievijas interesēm atbilstošas aktivitātes.

Šim personām ir noteikts liegums ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku,

skaidroja VDD.

VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai.

Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras pauž atbalstu Krievijas īstenotajai militārajai agresijai pret Ukrainu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt