De Facto

De Facto 1. septembra temati

De Facto

Valsts nauda tērēta nepamatoti dārgiem operāciju materiāliem

Veselības aprūpe starp luksus un nabadzību

Latvijas medicīnas aprūpē luksus mijas ar nabadzību

Latvijas veselības aprūpes sistēmā luksus mijas ar izteiktu nabadzību. Latvijā, kur ir vieni no zemākajiem izdevumiem par viena cilvēka veselības aprūpi, ir vieni no lielākajiem tēriņiem par dārgu izmeklēšanas iekārtu iegādi, liecina raidījuma “de facto” informācija.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka Latvijas izdevumi viena cilvēka veselības aprūpei ir vieni no vismazākajiem Eiropā un zemākie starp kaimiņvalstīm. Pārrēķinot izdevumus proporcionāli pirktspējai, Latvijai tie ir 689 dolāri uz vienu iedzīvotāju, Lietuvai – 954 un Igaunijai – 1053. Vienlaikus Latvija ir līdere dārgo tehnoloģiju pielietošanā, apsteidzot valstis, kas veselības aprūpē iegulda vairāk līdzekļu.

OECD 2012.gada pētījumā redzams, ka vidēji Eiropas valstīs (2010.gadā) uz miljons cilvēkiem ir divdesmit datortomogrāfu. Savukārt Latvijā uz vienu miljonu cilvēku ir 27.2 ierīces.

Latvija šajos rādītājos ne tikai apsteidz Lietuvu (17.7), Igauniju (15.7) vai Poliju (14.3), bet arī tādas bagātas valstis kā Vāciju (17.7), Nīderlandi (12,3), Franciju (11.8), Lielbritāniju (8.2). Un tas ir, neraugoties uz to, ka šīs valstis katra sava iedzīvotāja ārstēšanai tērē līdz pat piecām reizēm vairāk līdzekļu nekā Latvija.

Pētījumu, kas apliecinātu, ka lielais iekārtu skaits Latvijā būtiski uzlabotu iedzīvotāju veselību, nav. Toties, salīdzinot veikto izmeklējumu skaitu, Latvijas rādītāji ir krietni zemāki, kas nozīmē – par lielu naudu sarūpētās iespējas netiek līdz galam izmantotas.

Arī magnētiskās rezonanses iekārtu Latvijā (OECD salīdzina iekārtu skaitu 2010.gadā, kad Latvijā bija 7.6 ierīces) ir vairāk nekā, piemēram, Francijā, Lielbritānijā vai Slovēnijā, un ir tuvu Eiropas vidējiem rādītājiem (10,3 uz vienu miljonu iedzīvotāju).

Minētās ierīces, spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības birojā pieejamajiem datiem, Latvijā pērk par summu no aptuveni 180 tūkstošiem (datortomogrāfs) līdz pusmiljonam latu (magnētiskā rezonanse). Turklāt šobrīd Veselības ministrija mēģina mainīt vadlīnijas, lai ārsti savus pacientus uz dārgajiem izmeklējumiem nosūtītu retāk.

Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube atzīst, ka dārdzība atsevišķās pozīcijās patiešām ir vērojama, tomēr ar to esot grūti cīnīties.

“Mums tie tarifi ir zemāki. Bet dažreiz parādās arī informācija par atsevišķām pozīcijām, ka kādreiz par kādiem medikamentiem, par kādām tehnoloģijām, par kādiem aparātiem, kas citās valstīs varētu būt ne tik dārgi kā šeit. Te atkal parādās tādi aspekti kā tirgus, un tas, vai esam interesanti, un ka ir mazs apgrozījums un tādēļ tādu zāļu nav. Un ar to aizbildinās, kādēļ zālēm tiek uzcelta cena 25 reizes. Tas ir šokējoši, bet mēs esam maz ko spējīgi darīt, jo cilvēkam šīs zāles ir vajadzīgs dzīvošanai," saka Taube.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti