Lai arī mācību iestādi apmeklē visai neliels skolēnu skaits, ekonomiskais efekts no skolas slēgšanas nebūtu liels, jo ēkas saglabāšanai tajā tāpat ir jānodrošina apkure, kā arī jāsedz citi apsaimniekošanas izdevumi. Papildus neērtības un izdevumus mācību iestādes slēgšana sagādātu arī skolēniem un viņu vecākiem, paskaidroja Pauliņš.
Precīzu naudas summu, cik izmaksā Konstantinovas sākumskolas uzturēšana, pašvaldībā neizpauda.
Konstantinovas sākumskolas pirmajā klasē mācās trīs skolēni, otrajā - viens, bet piektajā - neviens, tāpēc mācību stundas Konstantinovas sākumskolā vairākām klasēm nereti notiek apvienoti.
Dagdas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča, kuras pārziņā atrodas mazākā Latvijas skola, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka pastāv varbūtība, ka nākotnē Konstantinovas sākumskola varētu kļūt par kādas lielākas Dagdas novada izglītības iestādes filiāli.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dati, Latvijā šajā mācību gadā darbojas 76 skolas, kuru skolēnu skaits nesasniedz pat 50 audzēkņu robežu. Šajā mācību gadā darbību sākušas vairāk nekā 250 tā saucamās mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 skolēni.
Vairums no tām ir pamatskolas un sākumskolas, kurām skolu tīkla sakārtošanas procesā noteikta īpaša loma, proti - sākumskolas izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet 7.-9.klases tīkls tikšot pielāgots attiecīgā institucionālā tīkla specifikai.
Aģentūras LETA apjautātie mazo skolu dibinātāju - pašvaldību - pārstāvji par iemesliem skolu neslēgšanai minējuši gan ES fondu līdzekļu ieguldījumu klašu uzlabošanai, gan veiktos remontdarbus, gan arī raizes par to, ko darīt ar tukšajām ēkām. Rūpes sagādātu arī jautājums par to, kā līdz citām skolām transportēt slēgto skolu skolēnus.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pašlaik nav iespēju tiešā veidā ietekmēt skolu tīklu, jo tā esot pašvaldību kompetence, norāda IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. IZM sniedz tikai galavārdu tam, ko ierosinājušas skolu dibinātājas - pašvaldības. Vienīgie veidi, kā ministrija varētu "uzspiest" uz pašvaldībām, ir finansējums, kas ik gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām, kuras savukārt lemj par līdzekļu sadalījumu skolām.
Papule skaidroja, ka valsts dotācija izglītības iestādēm sastāv no trim daļām - naudas pedagogu algām, mācību līdzekļiem, kā arī brīvpusdienām. Pārējo, piemēram, skolas uzturēšanas izmaksas, sedz pašvaldība. Risinājums skolu tīkla sakārtošanai varētu būt minimālā skolēnu skaita klasē noteikšana. Lai gan par šo jautājumu tiek diskutēts ilgu laiku, tikai pavisam nesen IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvāja apspriest pirmos iespējamos skaitļus. Tie paredz, ka 10.klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros - 18 bērni, bet novados - 14 bērni.
