Ir svarīgi saglabāt un uzturēt savas valsts izcelsmes mājlopus. Tieši tam paredzēts atbalsts mūsu zemniekiem - līdz 3. septembrim atbalsta saņemšanai ir iespēja pieteikties Lauku atbalsta dienestā.
Mūsu valstī vietējās nozīmes mājlopu ģenētiskajā fondā iekļautas sešas dzīvnieku šķirnes - Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govis, Latvijas baltās šķirnes cūkas, Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi, kā arī Latvijas vietējās kazu šķirnes.
Zemnieks Valērijs ir nelielas naturālās saimniecības īpašnieks. No tiem lopiem, kas jau ievadīti reģistrā un ko viņš šobrīd gatavojas reģistrēt datu centrā, neviens nav Latvijas tīrā genofonda pārstāvis, lai arī nelielajā ganāmpulkā pēc krāsas visas ir brūnaļas un vizuāli atbilst Latvijas brūnajai govij. Krāsa govij vairs nav rādītājs, saka lopkopības speciāliste Aina Golubeva:
„Ir notikusi tik liela šķirņu krustošanās, ka brūnā govs vairs nav Latvijas brūnā. No kopējā skaitā tādu ir ļoti maz, mēs esam pazaudējuši.”
Zemnieki ir ieinteresēti izslaukt pēc iespējas vairāk piena vai izaudzēt lielāku gaļas lopu, un ne vienmēr pašmāju šķirnes šajā konkurencē vinnē - lielākoties dzīvnieki tiek krustoti, vai ievedot citus, produktīvākus dzīvniekus, vienkārši izkauti, stāsta lauksaimniecības speciālisti un paši zemnieki. Taču vietējais genofonds, ir jāsaglabā, uzsver Aina Golubeva.
„Beigās mēs nākam pie atziņas, ka tas, kas audzis mūsu vidē, ir izturīgāks un piemērotāks. Tās saimniecības, kas tur vietējos lopus, nav lielas, bet, protams, apzināti iet uz to, lai saglabātu,” saka Golubeva.
Tieši lai saglabātu vietējās izcelsmes mājlopu ģenētisko fondu, jau vairākus gadus tiek piešķirts atbalsts šādu mājlopu turētājiem. Kā jau minēts, šādu saimniecību Latvija nav daudz, tāpat kā pašu šo dzīvnieku - piemēram Dienvidlatgalē pērn atbalstu saņēma 27 saimniecības, lielākoties mazās vai vidējas saimniecības. Gadu no gada šis cipars svārstās no 20–28.
Tas nav viegls darbs rūpēties par šādiem mājlopiem, vairāk piemērots entuziastiem, atzīst Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales nodaļas speciālists Aivars Znotiņš, arī viņa kolēģe Aina Viliņa uzsver, ka atbalsts ir mērķtiecīgs, vērsts tieši uz Latvijas īpašo un vietējās ģenētikas izcelsmes mājlopu saglabāšanu.
„Lai saņemtu šo maksājumu, līdz 3. septembrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kā arī šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atzinuma oriģināls,” norāda Viliņa.
Likmes naudas izteiksmē, ko saņem zemnieki par Latvijas izcelsmes ģenētisko šķirņu dzīvnieku audzēšanu, ir dažādas, atkarībā no dzīvnieka sugas. Tomēr tas, ka vietējie dzīvnieki ir jāsargā un jāatbalsta to uzturēšana, ir laba zīme, saka gan zemnieki, gan lauku attīstības speciālisti. Jo kā liecina pasaules zinātnieku publiskotie pētījumi, vēl vismaz 1000 mājlopu šķirnes ir apdraudētas, un zinātnieki uzsver, ka ne vienmēr zaudēto ir iespējams atjaunot.
