Latvijas lielās pilsētas gatavas sadarboties ar valsti radaru uzturēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Daļa Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) ietilpstošo pilsētu ir gatavas sadarboties ar valsti, lai satiksmes plūsmas kontrole ar fotoradariem netiktu pārtraukta, informēja LLPA.

Asociācija nosoda Iekšlietu un Finanšu ministrijas radīto situāciju, kuras rezultātā ir apdraudēta fotoradaru darbība Latvijā. LLPA uzsver un atgādina, ka fotoradaru pamatfunkcija ir uzlabot satiksmes drošību, disciplinēt autovadītājus, novērst nelaimes gadījumus un glābt cilvēku dzīvības. To funkcija nekādā gadījumā nav pildīt robu valsts budžetā. Valdības nevēlēšanās atrast līdzekļus šīs svarīgās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai nav pieļaujama.

LLPA atsaucas uz Valsts policijas datiem un norāda, ka, salīdzinot bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem 2018. gadā ar laiku pirms fotoradaru ieviešanas 2014. gadā, bojāgājušo skaits ir samazinājies par 65 cilvēkiem gadā (213 bojāgājušie 2014. gadā un 148 bojāgājušie 2018. gadā). Tie ir 65 cilvēki, kas tiek izglābti no nāves katru gadu.

Atsevišķās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā un Jelgavā, ir jau izveidota fotoradaru funkciju pildīšanai viegli piemērojama infrastruktūra, uz ielām izvietotās novērošanas kameras papildinot ar fotoradaru iekārtām. Sadarbojoties ar valsti, šajās pilsētās būtu iespējams nodrošināt ātruma kontroli vietās, kur tā nepieciešama visvairāk, piemēram, pie skolām, norāda asociācija.

KONTEKSTS:

Iekšlietu ministrija atzinusi, ka jaunu fotoradaru tuvākajā laikā nebūs, bet esošie valsts budžetā ienes mazāk naudas, nekā sākotnēji cerēts. Publiskajā telpā tiek pieļauta doma, ka radaru pastāvēšana ir apdraudēta.

Fotoradari ienes budžetā daudz lielāku summu, nekā tie izmaksā – pērn vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Tomēr nopelnītā nauda ir mazāka, nekā sākotnēji plānots. Šoferi brauc uzmanīgāk, ar katru gadu sanāk iekasēt arvien mazāk. Ienākumi no radariem aiziet kopējā valsts budžetā, un vairs nepietiek līdzekļu sistēmas apkalpošanai un uzturēšanai.

“Šis rīks arī kaut ko maksā kā jebkura lieta, kas saistīta ar drošības jautājumiem. Vecie radari turpina savu darbu. Nākamajā gadā Valsts policija spēs no savām iekšējām rezervēm segt šos uzturēšanas izdevumus, bet no 2021. gada nākamā gada budžeta kontekstā būs jālemj par uzturēšanas izdevumiem šiem radariem, kas ir uz Latvijas ceļiem,” skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti