Gan par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija, gan lauksaimnieku organizācijas uzsver, ka šo sodu nav pamata uzskatīt kā neizdarību rezultātu, jo soda iemesls ir pretrunas starp Latvijas lauksaimnieku interesēm un Eiropas prasībām.
Soda naudu apjoms, kas Latvijai būs jānomaksā par vairāku Eiropas prasību neieviešanu, domājams, ir pat mazāks nekā zaudējumi, kurus mūsu lauksaimnieki ciestu, šīs prasības ieviešot, tā ļauj secināt ekspertu teiktais.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzver, ka šādu domstarpību starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju cēlonis ir fakts, ka ne visu likumu prasības atbilst faktiskajiem apstākļiem dalībvalstīs.
"Situācija Eiropas Savienībā nav vienāda, tāpēc dažkārt regulas ir vispārīgas vai tādas, kas dod izvēles iespējas, kuru no standartiem un kādā tieši veidā ieviest. Tipiskais piemērs šajā stāstā ir, piemēram, tā saucamais zemes apaugums, kas tiešām ir aktuāls varbūt dienvidu valstīs, bet šeit Latvijā, mēs uzskatām, ka tas vispār nav aktuāls, tāpēc to ieviest nav obligāti. Kad nāk Eiropas Komisijas auditori, kuriem ir pienākums pārbaudīt to, cik pareizi un atbilstoši regulām tiek ieviestas prasības, viņi operē ar saviem viedokļiem, nevis ar to, ka viņi būtu mūs pieķēruši kaut kādā klajā neatbilstībā. Viņi raugās no sava viedokļa, kā vajadzēja ieviest attiecīgo regulu," skaidro Aivars Lapiņš.
Viņš arī norāda, ka Latvija sev nelabvēlīgo lēmumu varētu apstrīdēt arī tiesā. Tāpat plānotas tālākas diskusijas ar Eiropas Savienību par strīdīgo normu piemērošanu.
Mēs šo Eiropas citādo viedokli pārsūdzēsim tiesā, jo tiesa savukārt, līdzīgi kā Latvijā, Eiropā ir tā, kas nosaka to, kā tad tas likums bija jāizprot. Ne vienmēr likums ir bijis pietiekami skaidrs visiem," norāda Lapiņš.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze uzsver, ka ministrija šajā gadījumā ir rīkojusies atbilstoši Latvijas lauksaimnieku interesēm un valstij piespriestais sods nav jāvērtē kritiski.
"Mēs kā lauksaimnieku organizācija ļoti bieži aicinām neņemt vērā kaut kādas Eiropas prasības, kuras, mūsuprāt, ir absolūti muļķīgas un nepieņemamas. Starp citu, ne vienmēr mēs Zemkopības ministriju vai kādu citu pārliecinām, ka mums ir taisnība, bet šis ir tas gadījums, kad mūsu intereses ir aizstāvētas," norāda Lapiņš.
Es pat varu teikt, ka tas sods faktiski ir adekvāts, jo pretējā gadījumā var gadīties, ja rēķina par visu valsti kopumā, zaudējumi kādas prasības ieviešanas dēļ var būt daudz lielāki, nekā šis piemērotais sods,” skaidro Krauze.
Viņš arī uzsver, ka Latvijas nepakļāvība jau ir ļāvusi mainīt Eiropas institūcijas viedokli, piemēram, kūpinājumu jautājumā, tāpēc lauksaimnieki sadarbībā ar valsts institūcijām ir noskaņoti Eiropas līmenī diskutēt arī par citām, viņuprāt, nepamatotām prasībām.
"Piemēram, ļoti aktuāls jautājums ir par Eiropas prasību attiecībā uz mēslu krātuvēm. Mēs saprotam, ka mēslu krātuves ir vajadzīgas, bet, ja ir nelielas saimniecības vai arī šīs krātuves ir uzbūvētas jau padomju laikos un pietiekami labi funkcionē, bet pilnībā neatbilst standartiem, tāpēc tagad kāds liek tās pārtaisīt atbilstoši Eiropas prasībām, - mums tas nav pieņemami. Šeit galvenais kritērijs būtu - piesārņo vai nepiesārņo vidi, nevis tā vienkārši skatīties uz piecām vai desmit govīm un pēc tā sodīt vai nesodīt," norāda Krauze.
Šādas finanšu sankcijas Eiropas Komisija par neatbilstībām platību maksājumiem ir piemērojusi arī citām valstīm, turklāt daudzos gadījumos to apjoms ir bijis ievērojami lielāks nekā Latvijai, piemēram, Francijai piemērotā korekcija ir pārsniegusi 140 miljonus eiro.
