Latvijas krievi: Iekšēja drošība panākama ar tautas saliedēšanu

Latvijas iekšējā drošība situācijā, kad Krievija pierādījusi to, ka tās rīcība ir neprognozējama, panākama ar tautas saliedēšanu, uzskata Latvijas krievu organizāciju pārstāvji.

Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā”, vērtējot notikumus Ukrainā, krievu organizāciju pārstāvju viedokļi atšķīrās.

Nepilsoņu kongresa valdes locekle, sabiedriskais tiesībsargs Jeļena Bačinska, vērtējot notikumus Krimā, pauda viedokli, ka Krimas pievienošanās Krievijai bija īsta demokrātiska tautas gribas izpausme. Bačinska skaidroja, ka tas, kas notika Kijevā, bija Ukrainas varas sistēmas kļūda. Šī kļūda noveda pie cilvēku vēlmes atdalīties.

Uz to, ka ukraiņiem, tai skaitā Krimas iedzīvotājiem, pašiem jārisina savas lietas, un citu valstu iejaukšanās nav pieļaujama, diskusijā norādīja krievu studentu korporācijas „Fraternitas Arctica” seniors Dmitrijs Trofimovs. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar Ziemeļkipras piemēru, Trofimovs atzina, ka Krima ir anektēta. Šim viedoklim piekrita arī žurnālists Igors Vatoļins.

Savukārt partijas „Latvijas krievu savienība” pārstāvis, krievu skolu aizstāvības kustības aktīvists Jurijs Petropavlovskis norāda, ka situācija ir loģisks iznākums Rietumvalstu piekoptajai politikai attiecībā pret Ukrainu.

Ir noticis tas, kam bija jānotiek,” uzskata Petropavlovskis, atsaucoties uz deviņdesmito gadu notikumiem, Polijas proklamēto vēlmi atraut Ukrainu no Krievijas un izsist no Sevastopoles. „Tas bija stratēģiskais mērķis visam šim pasākumam, kas saucas Maidans.”

Arī atbildot uz jautājumu, vai mums vajadzētu bažīties par nākotni, diskusijas dalībnieku domas atšķīrās, taču vienojošais punkts bija saliedētības nepieciešamība.

Tā kā Krima parādīja, ka Krievija vairs nav paredzama, ir iemesls  bažām,” uzskata žurnālists Igors Vatoļins, aicinot visus, kuriem ir svarīga Latvijas valsts, tās pastāvēšana, uzplaukums un drošība, vienoties.

Savukārt Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja un Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekle Jeļena Matjukubova nepiekrita Vatoļinam, norādot, ka nevajadzētu baidīties, jo Krievijas politiķi tālāk uz Baltijas valstīm neskatās.

Arī Dmitrijs Trofimovs piekrita, ka bailēm nav pamata, taču ir pamats gatavoties jebkurai situācijai.

Jeļena Bačinska savukārt vērsa uzmanību uz to, ka svarīgi ir domāt, kā mēs dzīvosim tālāk. Bačinska norādīja, ka daudz lielākas bailes viņai esot no Latvijas valdības un tās lēmumiem.

Latvijas iekšējo drošību mēs varam nodrošināt tikai ar tautas saliedētību," uzsvēra Jeļena Bačinska.

Runājot par Krievijas mediju propagandu, Dmitrijs Trofimovs pauda viedokli, ka nepieciešama kontrapropaganda. Jeļena Matjukubova norādīja uz krievu raidījumu trūkumu Latvijā, bet Igors Vatoļins uzsvēra konkurētspējīga produkta – medija nepieciešamību, kas spētu konkurēt arī Krievijā. Savukārt Jurijs Petropavlovskis bija skeptisks, skaidrojot, ka pat lielie ārvalstu mediji krievvalodīgajā telpā nespēj konkurēt ar Krievijas medijiem.

Jau ziņots, svētdien Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas pēc četru stundu ilgām diskusijām faktiski ir beigušās bez ievērojamiem rezultātiem. Iepriekš Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome uzdevusi Aizsardzības ministrijai izvest Ukrainas karaspēku no anektētās Krimas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.

Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti