Dienas ziņas

Krievijas tiesa patur Navaļniju apcietinājumā

Dienas ziņas

Policija pārtrauc 16 cilvēku ballīti

Pētījums: Latvijā cīņa ar korupciju stagnē

Latvijas Korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas

Latvijas Korupcijas uztveres indekss, salīdzinot ar 2019. gadu, pērn pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Rezultāts 2020. gadā ir par punktu labāks, nekā gadu pirms. Tomēr Latvija korupcijas uztveres indeksā ilgstoši stagnē un atpaliek no citām OECD valstīm, secina "Sabiedrība par atklātību - Delna". 

Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojasLinda Spundiņa

Latvija kopš 2014. gada būtiski nav uzlabojusi korupcijas uztveres indeksu. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44. vietā ar 56 punktiem no 100. 2018. gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41. vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017. gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016. gadā – 57, 2015. gadā – 56, bet 2014. gadā – 54 punktus.

Kamēr Eiropas Savienības valstu vidējais rezultāts ir 64 punkti, Latvijai ir virs 50 punktiem. Ja korupcijas uztveres indekss ir zem 50, tad tas liecina, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Vadošais pētnieks korupcijas novēršanas jomā Valts Kalniņš skaidroja, ka šobrīd lielākās problēmas izgaismojas korupcijas izmeklēšanas un iztiesāšanas jautājumos. Kā piemēru viņš minēja vairākas lietas, kur apsūdzības tiek vai nu izbeigtas, vai noslēdzas ar attaisnojošo spriedumu. Piemēram, Digitālgeitas lieta, Jūrmalas mēra Trukšņa partijas finansēšanas lieta un nupat spriedums Magoņa un Osinovska kukuļošanas lietā.

"Ir jau tie gadījumi, kad ir pilnīgi pareizi, ka tiesai jāattaisno cilvēki. Bet, ja skatās uz to kopainu, var redzēt, ka vienā vai otrā, vai trešā, vai vairākos tās sistēmas posmos ir problēmas.

 Ir tie gadījumi, kad dažādas institūcijas tik ļoti atšķirīgi vērtē tās lietas, tad ir ļoti atšķirīgas izpratnes par to, kā kaut kas ir jāpierāda," sacīja Kalniņš.

Vēl Kalniņš norādīja, ka OECD eksperti Latvijai jau vairākus gadus rekomendējuši grozīt Krimināllikumu attiecībā uz kukuļdošanu, mīkstinot prasību pierādīt tīšu nodomu ietekmēt amatpersonas lēmumu. Pēc viņa sacītā, tas spītīgi netiek darīts. Tāpat Ir procentuāli daudz iepirkumu, kuri tiek veikti bez konkursa. Šie ir nelieli jautājumi, taču tajā pašā laikā ļoti nozīmīgi kopējā cīņā pret korupciju, teica Kalniņš.

Pētnieks skatās cerīgi uz ģenerālprokurora Jura Stukāna nostāju, ka ir jāuzlabo sadarbība starp prokuroriem un izmeklētājiem. Tāpat varētu palīdzēt jaunizveidotā izmeklēšanas prokuratūra - Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā.

Rezultāti nav tādi, kā gaidīts, atzīst arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija). Viņš gan min, ka ir mainītas vairākas augstas amatpersonas, veikts tieslietu audits, un reālas pārmaiņas varot panākt vien ar atbildīgo izpratni un godīgumu.

"Mēs kā valsts buksējam. Mēs esam tādā stagnācijas posmā. Ļoti svarīga ir iestāžu spēja, vadītāju spēja, to profesionalitāte, es gribētu teikt, arī proaktīva rīcība, lai veicinātu nepieciešamo grozījumu pieņemšanu, gan arī politikas īstenošanu reālajā dzīvē," sacīja Jurašs.

Plānots, ka darbu šogad varētu sākt Ekonomisko lietu tiesa. "Man drusku rada bažas tas, ka šo Ekonomisko lietu tiesu, kas ir saprātīga ideja, cenšas izveidot ar ļoti pieticīgiem resursiem. Desmit tiesnešiem," norādīja pētnieks Kalniņš.

Pēc viņa domām, ar desmit tiesnešiem būšot par maz, ņemot vērā šo lietu sarežģītību un lielo atbildību. 

Ieteikumi veiksmīgākai korupcijas apkarošanai

Lai veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa aicina ieviest OECD ekspertu rekomendācijas, kas tika izstrādātas pēc Valsts kontroles revīzijas prokuratūrā. Tāpat, izdarot secinājumus par rezultātiem Korupcijas uztveres indeksā, „Delna” sniedza ieteikumus:

  • uzlabot prokuratūras atbildību un kvalitāti,
  • izstrādāt visaptverošu lobēšanas regulējumu,
  • stiprināt pasākumus interešu konfliktu novēršanai,
  • veicināt godīgumu uzņēmējdarbībā. 

„Delna” atzina, ka jau šobrīd tiek veiktas būtiskas izmaiņas, lai uzlabotu pretkorupcijas situāciju valstī, īstenojot reformas prokuratūrā, tāpat mazinot politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem.

Tomēr nepieciešams spert vēl aktīvākus soļus.

Biedrība pēc divām nedēļām aicinās atbildīgās iestādes uz sarunu, lai pārrunātu sniegtos ieteikumus, tādā veidā Korupcijas uztveres indeksā mēģinot panākt kaimiņus – Lietuvu un Igauniju.

Arī Lietuvā tendence ir līdzīga, bet abu valstu – Latvijas un Lietuvas – sniegums ir krasā pretstatā Igaunijas rādītājiem, kas ir lēnām, bet pastāvīgi auguši, un tagad krietni pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju un ir gandrīz par 20 punktiem augstāks nekā Latvijai.

Lietuva jaunākajā indeksā saņēmusi 60 punktus, bet Igaunija - 75 punktus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt