Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl turpina skatīt grozījumus Augstskolu likumā, un pāris atbalstītie priekšlikumi saņēmuši kritiku. Viens no tiem ir grozījums, kas paredz izslēgt koledžas no Augstskolu likuma, iekļaujot tās Profesionālās izglītības likumā. Tas nozīmē, ka koledžā iegūtu 1. augstākās profesionālās izglītības grādu izsniegs profesionālās izglītības iestāde, par kādām līdz šim dēvēja tehnikumus un arodskolas.
"Koledžas kā institūcijas bija ierakstītas gan Profesionālās izglītības likumā, gan Augstskolu likumā. Mēs redzam, ka šis ir tas brīdis, kad mēs arī šeit varam ieviest precizējumus un sakārtot sistēmu, ļoti skaidri pasakot, ka koledžas ir profesionālās izglītības iestādes.
Izvirzot kritērijus augstskolām un universitātēm, lielākā daļa šo kritēriju ir saistīti ar augstiem sasniegumiem, augstiem rādītājiem saistībā ar pētniecību. Nevienā brīdī nav adekvāti to pašu prasīt attiecībā uz koledžām,"
komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone.
Studējošajiem tas nemainīšot neko. Arī studiju programmas nemainīsies, un diplomam būšot tāds pats spēks kā līdz šim. Par to, vai šādas izmaiņas varētu ietekmēt studentu izvēli nākotnē – ministrijas pārstāve uzskata, ka studenti ir pietiekami pragmatiski un viņu izvēli tas neietekmēs. Tam nepiekrīt Latvijas Koledžu asociācija. Tās prezidents Tālavs Jundzis ministrijas apgalvojumus sauc par blēdību.
"Tā ir blēdība. Viņi atsaucas, ka koledžām ir it kā duāls statuss.
To no ministrijas mēs jau veselu gadu dzirdam. Nekāda duāla statusa mums nav un nekad nav bijis. Jā, mēs esam divos likumos, varbūt pat trijos likumos pieminēti – tāpat kā jebkura Latvijas augstākās izglītības iestāde. Vidusskolā – es to minu, lai labāk varētu saprast – ja tur tagad censtos 30% mācīt augstāko, nu kāda tur kvalitāte var būt?" stāstīja Jundzis.
Pēc viņa domām, ja šos grozījumus pieņems, koledžām kritīsies prestižs, kvalitāte un zudīs studentu interese. Turklāt tas, ka augstākās izglītības diplomu nav izsniegusi augstākās izglītības iestāde, bet profesionālā, varētu apgrūtināt studentu iespējas mācīties tālāk vai veidot karjeru ārzemēs. Grozījumus neatbalsta arī Latvijas Rektoru padome un Latvijas Darba devēju konfederācija. Šīs organizācijas aicina grozījumus pārskatīt. Neapmierinātība ar situāciju ir arī Latvijas Kultūras koledžā.
"Es nezinu, ko komentēt. Man gribas to saukt par drausmīgu nekompetenci. Kā var pievilkt klāt augstāko izglītību, kas ir eksistējusi 20 gadus, funkcionējusi, akreditēta, ļoti labi novērtēta no ārvalstu ekspertiem – tagad to pēkšņi izmest ārā kā nekam nevajadzīgu, nederīgu. Kā mēs izskatīsimies gan pasaules izglītības, gan darba tirgus apritē?" vaicāja koledžas direktore Sandra Plota.
Plota atzina, ka arī studenti un absolventi ir neapmierināti. Ar dažiem aprunājās Latvijas Radio.
"Es negribu, lai pēc pieciem gadiem, ja es aizbraucu uz ārzemēm turpināt savas profesionālās gaitas vai tepat Latvijā mēģinu kaut ko darīt ar šo diplomu, un man pasaka – tā jau īsti nav augstākā izglītība. Kas tas ir? Ko tu te gribi?" sacīja kāds students. Savukārt kāds cits norādīja, ka nekad neietu studēt uz koledžu, ja tā nebūtu augstākās izglītības iestāde.
Studenti, koledžas direktore un arī asociācija apgalvo, ka ir gatavi cīnīties, lai šo grozījumu pārskatītu vēlreiz.
