Krievijas kara noziegumu aculieciniece ir arī Jana Boiko, kura jau pirmajās uzbrukuma dienās piedzīvoja vardarbību Bučā. Latvijas Valsts drošības dienests ir izteicis vēlēšanos fiksēt ukrainietes stāstus.
''Šīs nedēļas man bija kā viena nepārtraukta baiļu diena. Tu nedzīvo, tu neguli. Sprādzieni, nepārtraukti šāvieni. Neviens nevar izbraukt. Mēs bijām bez elektrības, bez gāzes, bez interneta, bez sakariem, jo tika uzstādītas pretsakaru iekārtas. Mēs bijām pilnībā nogriezti no pasaules! Vienīgā mūsu sasaiste bija mazs radio, un es lūdzu Dievu, lai nebeidzas baterijas,” sacīja Jana Boiko.
Latvijas Valsts Drošības dienests ir izveidojis izmeklēšanas grupu, kurā darbojas arī izmeklētāji no Valsts policijas un Valsts robežsardzes.
Līdz šim liecību sniegšanai ir pieteikušies 52 cilvēki no Ukrainas, no kuriem 33 ir uzklausīti; iegūti arī foto un videomateriāli, kuros fiksēti Krievijas bruņoto spēku noziegumi.
Reģionos tieši pašvaldības policija ir pirmais pieturas punkts, kur atbraukušie bēgļi tiekas ar ukraiņu valodā runājošu koordinatoru, kurš uzklausa pārdzīvoto:
“Joprojām brauc cilvēki. Tieši arī no Mariupoles. Meklē palīdzību pie mums. Un mēs cenšamies sniegt palīdzību absolūti visiem, cik vien ir mūsu spēkos,” sacīja Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Dace Andersone.
Pēdējā laikā Ukrainas bēgļi ierodas Latvijā no vissmagāk skartajām Ukrainas teritorijām – Mariupoles, Harkivas, Hersonas. Iespējams, tieši tāpēc daļa kara bēgļu atsakās sniegt liecības, jo ir psiholoģiski grūti runāt par pārdzīvoto.
Arī no Harkivas atbraukusī Jūlija Prokopenko joprojām baidās no represijām, kas varētu skart ģimeni: “Vecmāmiņa nomira 4. martā, un mums nācās pašiem viņu apglabāt. Mums bēniņos bija daži dēļi nebaltām dienām. Mani vecāki paši sanagloja zārku, ielika vecmāmiņu, iekrāvām piekabē un aizvedām uz kapsētu, kur paši izrakām bedri…”
Šobrīd vairākas valstis sākušas kriminālprocesus un vāc liecības. Iespējams, Latvijai izdosies iesaistīties apvienotajā izmeklēšanas grupā, kurā šobrīd ir Ukraina, Lietuva un Polija.
