Valsts drošības dienests kriminālprocesu uzsāka par noziegumiem pret cilvēci, par noziegumiem pret mieru un kara noziegumiem. Šo procesu uzrauga Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore Evita Šiba. Prokurore pastāstīja, ka, apzinoties apjomīgo darbu, tika izveidota izmeklēšanas grupa vairāk nekā divdesmit cilvēku sastāvā. Tajā ir Valsts drošības dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes izmeklētāji.
Līdz 29. aprīlim kopumā ir uzklausīti 26 kara bēgļi. 16 cilvēki ir aptaujāti, noskaidrojot, ka tie nav bijuši tieši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku noziegumiem. Savukārt 10 personas, kas bijušas noziegumu aculiecinieki, tikušas padziļināti nopratinātas.
Valsts drošības dienests norādīja, ka liela daļa kara bēgļu Latvijā ieradās neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, bēgot no karadarbības tobrīd vēl neskartajām zonām, un paši nav tieši saskārušies ar Krievijas bruņoto spēku uzbrukumu. VDD prognozēja, ka liecinieku skaits turpmāk varētu pieaugt straujāk.
Drošības dienests arī skaidroja, ka par pierādījumiem tiek uzskatītas gan liecinieku mutiski sniegtās liecības, gan foto un video materiāli, kuros fiksēti Krievijas bruņoto spēku noziegumi pret civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem, gan medicīniskie un citi dokumenti, piemēram, par nodarītajiem miesas bojājumiem.
Tikmēr prokurore Evita Šiba sacīja, ka arī žurnālisti, kas strādājuši Ukrainā, varētu būt nozieguma liecinieki.
Ukrainas kara bēgļi var būt ne tikai liecinieki, bet arī cietušie. “Šobrīd mūsu rīcībā ir informācija par to, ka viena sieviete Latvijā ir ieradusies ar šautu brūci, viņai Latvijā veica operāciju. Viņa vēl nav nopratināta, jo viņa vēl atgūstas pēc operācijas. Visticamāk, ka sieviete būs cietusī,” pastāstīja Šiba.
Pašmāju uzsāktajā kriminālprocesā izmeklētāji pierādījumus vāc tikai Latvijas teritorijā.
Vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesus un šobrīd vāc liecības. Prokurore cer, ka, iespējams, Latvijai izdosies iesaistīties apvienotajā izmeklēšanas grupā, kurā šobrīd ir Ukraina, Lietuva un Polija.
“Latvija arī ir izteikusi savu vēlmi pievienoties šajā grupā. Mēs šobrīd gaidām atbildi par to, vai Latvija tiks iekļauta, un tad jau mēs varētu koordinēt darbības ar citām valstīm. Varbūt mums vēl parādīsies virzieni, kuros mēs strādāsim,” sacīja Šiba.
Prokurore neprognozēja, cik ilgi procesu izmeklēs, jo kara darbība vēl nav beigusies un jauni liecinieki Latvijā ierodas ik dienu. “Jāsavāc pēc iespējas kvalitatīvāki un izmantojamāki pierādījumi, jo tos varbūt izmantos citas valstis kriminālprocesos. Mēs varbūt nodosim savus pierādījumus, piemēram, Ukrainai, ja tā sauks cilvēkus pie atbildības un ja mūsu rīcībā būs liecības par šo cilvēku vainu. Tāpat varbūt nodosim Starptautiskajai krimināltiesai, kas uzsākusi savu izmeklēšanu,” skaidroja Šiba.
Latvija kā Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts pārskaitījusi tai papildu 100 000 eiro, atbalstot izmeklēšanu par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs pastāstīja par to, kā vēl Latvija iesaistās šo noziegumu izmeklēšanā: “Latvija ir veikusi gan papildu iemaksas, kas Latvijai ir pietiekami liela summa – 100 000 eiro, gan arī divus ekspertus esam gatavi nodrošināt. Te ir jāsaprot, ka šo ekspertu darbu atmaksās Latvija, nevis Starptautiskā krimināltiesa.”
Latvija deleģējusi divus ekspertus: Valsts policijas izmeklētāju un tiesās strādājošu tulku. Šobrīd no Starptautiskās krimināltiesas gaida tālākās norādes.
Tāpat zināms, ka Ukrainas Tieslietu ministrija lūgusi ekspertu – kriminālistu – iesaisti, kas varētu strādāt notikuma vietās. Kā atklāja TM valsts sekretārs, no Ukrainas Ģenerālprokuratūras saņemta atbilde, ka šobrīd palīdzība vairs nav aktuāla, jo pieteikušies jau vairāki citi Eiropas valstu eksperti.
