EK veiktais pētījums parāda, ka Latvijas izglītības kvalitātē ir vērojams progress, bet tā galvenās problēmas ir skolēnu un studentu skaita samazināšanās un skolotāju korpusa novecošana.
Latvijas skolotāji ir vieni no vecākajiem Eiropā. Pagājušajā mācību gadā (2016/2017) 28% bija vecāki par 55 gadiem.
Latvijā ir visaugstākā sieviešu proporcija starp skolotājiem Eiropā – 87%.
Latvija izglītībai proporcionāli tērē vairāk nekā citas dalībvalstis – 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ziemeļvalstis gan tērē vēl vairāk – Dānijā visvairāk 6,9%. Vismazāk Īrijā – 3,3%.
Taču absolūtos skaitļos uz vienu skolēnu Latvijā šī summa ir krietni zem ES vidējā. Piemēram, izglītībai (līdz vidusskolai) uz vienu skolēnu Latvija tērē 5000 eiro gadā.
Pētījums arī ļauj salīdzināt, kāda ir ja ne gluži nesekmīgo, bet tādu skolēnu proporcija, kas nevar izpildīt prasības lasīšanā, matemātikā un zinātnēs. Tas radīs jauniešiem nopietnas problēmas gan tālākā izglītībā, gan darba tirgū.
Latvijā grūtības, piemēram, ar matemātiku no visiem 15 gadus veciem skolēniem ir 21%, Igaunijā tikai 11%, bet.
Lai gan Latvijā skolu priekšlaicīgi pamet salīdzinoši maz jauniešu, tomēr starp aizgājušajiem ir vairāk nekā 2 reizes vairāk puišu (12%) nekā meiteņu (5%) – šeit vērojama vislielākā dzimumu atšķirība Eiropā.
EK pētījums norāda, ka par spīti tam, ka samazinās studentu vecuma jauniešu skaits, tas nav ietekmējis ne augstskolu, ne studiju programmu skaitu. Šādas augstākās izglītības fragmentācija esot riskanta.
Latvijā divreiz straujāk nekā vidēji Eiropā turpina pieaugt augstāko izglītību ieguvušos skaits.
Šobrīd augstākā izglītība ir gandrīz 44% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem. Mēs gan atpaliekam no Igaunijas un arī Lietuvas, kurā ir vislielākā augstskolu beigušo proporcija – 58%. Vismazākā ir Itālijā – nepilni 27%.
Šobrīd Latvijā gan pieaug vīriešu proporcija ar augstāko izglītību, lai arī sieviešu joprojām ir vairāk.
Taču, lai arī Latvijā ir daudz augstskolu beigušo, pieaugušo izglītības jomā mēs stipri atpaliekam no citām valstīm, acīmredzot paļaujoties – ja reiz augstskola pabeigta, tad vairs nav jāmācās.
Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistīti tikai 7,5%, un uz kopējā ES fona, mums ir vissliktākie rādītāji. ES vidējais rādītājs ir 10,9%.
“Mēs dzīvojam pasaulē, kur daudz nepieciešamas digitālās prasmes, biznesa prasmes, valodas. Tas ir pamatā mācībām pēc augstskolas beigšanas,” norādīja EK pārstāve Natālija Vandistada.
Latvijā ir viena no vismazākajās proporcijām ar zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas specialitātes studentiem. Latvijā to ir 20,5%, bet vidēji Eiropā - 25,7%.
