Identitātes apliecināšana ļoti strauji aug
Latvijā e-pakalpojumi ir labi attīstīti, apsteidzam daudzas Eiropas valstis. Sabiedrībai elektroniskajā vidē ir pieejams plašs klāsts valsts pakalpojumu, arī piekļūšana tiem ir salīdzinoši vienkārša. E-parakstu automātiski iegūst katrs valsts iedzīvotājs, kas saņem personas identifikācijas jeb ID karti. Tā nodrošina arī personas identificēšanu elektroniskajā vidē. Līdzīgi kā internetbanku rīki.
E-paraksta sistēmas uztur valsts uzņēmums – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Viņiem ir visa informācija, kas un cik daudz izmanto e-parakstu un elektronisko identifikāciju.
"Latvijā tātad e-paraksta rīkiem vienīgajiem ir šis juridiskais statuss, ka viņi ir pielīdzināmi personas dokumenta uzrādīšanai klātienē. Citiem autentifikācijas rīkiem šāda statusa nav. Un tas, ko mēs redzam, ka šī identitātes apliecināšana tiešām ļoti strauji aug, šogad jau ir 7,5 miljoni reižu, kad cilvēki ir izmatojuši e-paraksta rīkus, vai tas būtu eParaksts mobile, vai e-ID karte identitātes apliecināšanai," stāstīja LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.
Sprugaine teica, ka šogad digitāli parakstīti pieci miljoni dokumentu. Ģeogrāfija, no kurienes lietotājs pieslēdzies, arī ir ļoti plaša.
"Pēdējo 30 dienu dati – Latvija, Zviedrija, Lielbritānija, Vācija, Lietuva, Norvēģija, Nīderlande, Igaunija, Spānija, Somija. Pirmais desmitnieks. Šīs ir valstis, no kurām personas slēdzās pie portāla "e-paraksts.lv," piebilda LVRTC pārstāve.
Aizdomas par strauji augušo pieprasījumu
Tiesības saņemt e-parakstu ir ne tikai Latvijas pilsoņiem. To var iegūt gan personas ar termiņuzturēšanās atļaujām, gan ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, kas uzturas Latvijā. Priekšnosacījums – personai jābūt reģistrētai Latvijas Fizisko personu reģistrā. Reģistrs un dokumenta izsniegšana ir Iekšlietu ministrijas PMLP pārziņā.
Līdz 2021. gada rudenim ierobežotas iespējas iegūt elektroniskās identifikācijas kartes un e-parakstu bija ārzemniekiem, kas Latvijā neuzturas pastāvīgi. Lai dibinātu uzņēmumus vai pirktu īpašumu, viņiem bija jābrauc uz Latviju. Lai novērstu šo nepilnību, PMLP nolēma izveidot īpašu ārzemnieka identifikācijas karti.
"Nevarēja elektronisko parakstu saņemt, izņemot ārzemnieku, ja viņš šeit pieprasa termiņuzturēšanās atļauju. Citi arī tādēļ ņēma termiņuzturēšanās atļauju, kaut gan bija skaidrs, ka viņa mērķis nav šeit dzīvot. Viņš vienalga ņēma uzturēšanās atļauju, bet dzīvoja citur un iebrauca varbūt vienreiz gadā, bet viņam vajadzēja šo karti," skaidroja PMLP priekšniece Maira Roze.
Viņa stāstīja, ka šāda karte ir noderīga arī patvēruma meklētājiem, kas te uzturas ilgāk par trim mēnešiem.
Ministru kabineta noteikumi par jauno dokumentu stājās spēka pagājušā gada 16. oktobrī. Sākotnēji pieprasījums nebija liels. Taču vasarā situācija mainījās.
"Tad tās aizdomas radās, un arī tas, ka lielāks pieprasījums parādījās. Tad mēs sapratām, ka tas pieprasījums pēkšņi ir ļoti strauji parādījies," teica Roze.
Vasarā PMLP darbinieki novēroja koordinētas ārvalstnieku grupas, kas bija ieradušās tieši pēc šī dokumenta. Šie cilvēki nerunāja ne latviski, ne angliski, taču vēlējās iegūt apliecību, kas dod tiesības izmantot Latvijas e-pakalpojumus un parakstīt dokumentus, stāstīja Roze. "Turcija, Uzbekistāna, Azerbaidžāna, Albānijas pilsoņi, tādi bija pārsvarā, kas mums radīja bažas, kas mums radīja vēlmi mainīt kaut ko."
Signāli, ka dokumentu svešzemnieki mēģina izmanto kā personas apliecību ceļošanai, pienāca arī no robežsardzes.
"Sākumā jebkurš likums tiek rakstīts visiem godprātīgajiem. Kā mēs to esam pieredzējuši, pēc kāda laika kāds kaut ko izdomā savādāk. Šinī gadījumā mēs konstatējām to, bet pirmkārt jau robežsardze, ka daži parāda šādu karti, braucot ārā no Latvijas, ar domu, ka tas viņiem dod arī tiesības uzturēties," stāstīja PMLP vadītāja.
Citu valstu iestādēm neizpratne par dokumenta būtību
Neizpratne par dokumenta būtību ir arī citu valstu tiesībaizsardzības un migrāciju kontrolējošajām iestādēm. Elektroniskās identifikācijas karti tās ieguvēji acīmredzot izmanto citās Eiropas valstīs kā ES dalībvalsts izdotu personas apliecību.
''Jā, mums bija vairāk no robežsardzes signāli par to, ka mazliet ir nesaprašana. Arī šobrīd, piemēram, mums te vācieši jautāja, lai mēs riktīgi izstāstām, kas tas tāds ir, jo viņiem tur kaut kādi ir parādījušies," piebilda Roze.
Juceklis ar elektroniskās identifikācijas karti ārzemniekiem radās tāpēc, ka plastikāta karte ar personas fotogrāfiju, personas kodu un izdošanas datiem ir gandrīz identiska Latvijas pilsoņa ID kartei, kāda tā ir katram mums. Pamanāmākās atšķirības – nav caurspīdīgā laukumiņa ar ģīmetni, mazliet citādāks informācijas izkārtojums un norādīta citas valsts pilsonība.
Izmanīgajiem ārzemniekiem pievilcīgs ir uzraksts trīs valodās "Latvijas Republika, personas apliecība". Tikai zinātājam uzreiz ir skaidrs, ka ar dokumentu kaut kas nav kārtībā.
"Ir skaidrs, ka viņš nav Latvijas pilsonis. To var izlasīt. Tas ir viens, ko izlasa šajā personu apliecībā. Tātad viņš ir ārzemnieks, un ārzemniekam Eiropas Savienība ir noteikusi stingrus nosacījumus, kāda ir uzturēšanās atļauja, lai viņš varētu dzīvot Eiropas Savienībā. Tas ir vienots standarts, pilnīgi savādāks. Ja viņš [policists] redz, ka tas nav Latvijas pilsonis, tas nozīmē, šis nav dokuments, ar kuru var uzturēties citā valstī," skaidroja PMLP vadītāja.
Roze pieļāva, ka trešo valstu pilsoņi iekārojuši šo dokumentu, lai, iespējams, to nelikumīgi izmantotu Eiropas valstu darba tirgū, kur bez īpašas atļaujas viņiem piepelnīties ir aizliegts.
"Šie veiklie darboņi varbūt mēģināja iestāstīt un izmantot šo saistībā ar darbu Eiropas Savienībā. Jo arī darba devēji, pieņemot darbā, var neiedziļināties, kas tas tāds ir.
Viņiem kaut kādu dokumentu parāda un viņam liekas – "o, baigi labi". Bet tad, kad pēc tam būs šīs tālākās darbības, ar visādām citām iestādēm, tad jau tā informācija sāks parādīties," sacīja Roze.
Maina kartes noformējumu
Saprotot, ka dokuments arvien masveidīgāk tiek pieprasīts citiem mērķiem, PMLP mainīja kartes noformējumu. Tagad uz dokumenta otras puses lieliem burtiem latviešu un angļu valodā uzrakstīts: "Šis dokuments nav uzturēšanās atļauja" un "Šis dokuments nav derīgs ceļošanai".
Valdība grozījumus noteikumos pieņēma oktobra beigās. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons no "Attīstībai/Par!" uzskata, ka ierēdņiem, kas sākotnējo dokumentu gatavoja, nevar pārmest neuzmanību.
"Tu centies cilvēkiem palīdzēt, cik tas ir tavos spēkos, un ne vienmēr aizdomājies par visu aspektu ļaunprātīgo izmantošanu. Nu, šis laikam būtu tas gadījums – ir smuks dokuments, tas ir atšķirīgs, bet ne tik būtiski, lai to neuzmanīgs vērotājs pamanītu.
Sliktie tēli to sāka izmantot ļaunprātīgi. Es uzskatu, ka tā ir tehniska problēmiņa. Nenoprognozēja līdz galam, kā šādi to varētu izmantot," atzina ministrs.
"Ir mainīts vizuālais tēls un ir nosūtīta visām ES valstīm informācija, ka to nevar izmantot kā ceļošanas dokumentu."
Gada laikā ir izsniegtas ap 1500 ārzemnieku identifikācijas kartes. Neviens nevar pateikt, cik daudz no tām ir pieprasītas, lai darbotos elektroniskajā vidē un cik – lai mānītos par tiesībām uzturēties un strādāt Eiropas Savienībā.
