Viņa stāstīja, ka institūta uzdevums ir arī darīt visu, lai “mēs apzināmies, ka es kā pilsonis varu izdarīt savai valstij un tās atpazīstamībai ļoti daudz - negatīvi vai pozitīvi, tas atkarīgs no katra”.
Viņa skaidroja, ka nav jāvairās runāt par problēmām, jā, daudziem neiet labi, bet ja mēs stāstam, ka kaut kas ir slikti, jāpaskatās arī, kas ir labi, jo dzīvot visu laiku bēdīgā stāsta apvalkā ir grūti, ir lietas, kas var iepriecināt arī tad, ja dzīvē iet grūti.
“Mēs neesam propagandas institūts, mums jābūt patiesības centrā, mums arī jautā par problēmām, un es saku - jā, mums ir problēmas, bet mēs arī cenšamies tikt pāri,” sacīja Rozenberga.
Un gandrīz 30 neatkarības gadi parāda, ka mēs daudz ko esam paveikuši, salīdzinot arī ar citām valstīm, kurām bija līdzīgas iespējas. Bet mēs visu gribam ātrāk, taču vēstures perspektīva palīdz ieraudzīt lietas, norādīja Rozenberga.
Viņa arī uzskata, ka mūsu valstij ir jāstiprina stratēģiskā komunikācija visos līmeņos un iestādēs, jo komunikācijas ēra mainās, jāseko līdzi jaunumiem, un laikā, kad apkārt ir daudz viltus ziņu, cilvēki novērtē godīgus stāstus.
Un stāsti jāveido arī mums pašiem, sociālajos tīklos vai, tiekoties ar draugiem no citām valstīm, stāstīt “kas notiek, ko tu dari, tas vairo uzticamību valstij un atpazīstamību”.
