Viņa sacīja, ka, viņasprāt, Latvijas tēls mainās ar katru brīdi, kad kāds piedzimst vai aiziet mūžībā, Latvijas tēls veidojas caur mums un mūsu rīcību, kā mēs veidojam savstarpējās attiecības.
Rozenberga arī pieļāva, ka viena daļa Latvijas cilvēku aizbraukusi no valsts, jo nejuta cieņas pilnu attieksmi pret sevi ne tikai no valsts, bet arī, iespējams, no sava privātā darba dēvēja. Tāpēc cieņpilnas attiecības ir pirmais, un pēc tam var domāt par to, ka droši uz āru var stāstīt par Latvijas sasniegumiem pasaulē.
Rozenberga sacīja, ka viņa Latvijas Institūta darbā plāno pievērsties Latvijas simtgadei, taču plašākā kontekstā – kopā stāstot Eiropā par to, kādi bijuši šie 100 gadi vairākām valstīm, kuras nodibināts pēc Pirmā pasaules kara.
Tāpat uzmanības centrā būs 2018.gada pasaules Lielā talka, kas kā ideja dzimusi un attīstīta Igaunijā un Latvijā.
Turklāt Rozenberga uzsvēra, ka Latvijas Institūts nav centrs, ap kuru cirkulēs visas Latvijas starptautiskās aktivitātes, bet tas veidos sadarbību ar valsts sektoru, nevalstiskajām organizācijām, medijiem. Galvenais - uzbūvēt sistēmu, kurā katrs savai auditorijai nodod galveno ziņu nedaudz citādi, skaidroja Rozenberga.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 12.janvārī apstiprināja Aivu Rozenbergu Latvijas Institūta direktores amatā. Viņa darbu jaunajā amatā sāk no 1. marta.
Līdz šim Rozenberga strādājusi par demisionējušās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas ("Vienotība") preses sekretāri. Iepriekš Rozenberga darbojusies arī pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta un bijusi nodibinājuma "Rīga 2014" programmu vadītāja. Rozenbergu apstiprināšanai Latvijas Institūta direktora amatā virzīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").