1937. gadā toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis par īpašiem nopelniem valsts labā pirmo reizi pasniedza Tēvzemes balvu.
Šī balva līdz okupācijas gadiem tika pasniegta katru gadu vairākiem cilvēkiem. To piešķīra mākslas un kultūras darbiniekiem, par sasniegumiem tautsaimniecībā un arī valsts aizsardzības sistēmas darboņiem. Tēvzemes balvu saņēmuši Jāzeps Vītols, Jānis Endzelīns, Aspazija, Alfrēds Kalniņš, Vilis Plūdons un daudzi citi.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Irina Zeibārte pastāstīja, ka Tēvzemes balvu fondam bija augsts prestižs, neskatoties uz to, ka tas ir autoritārā laika spilgts liecinājums, taču pašu galveno uzdevumu tas pildīja – apbalvot, izteikt atzinību un ar naudu, ne tikai krūšu nozīmi, kas tika piešķirta laureātiem, godināt darba veicējus gan par konkrētiem sasniegumiem, gan par sasniegumiem mūža garumā.
Tolaik cilvēki balvā saņēma krūšu nozīmīti un trīs līdz sešus tūkstošus latu. Kopš 1995. gada Latvijā tiek pasniegta Ministru kabineta balva, kas ir Tēvzemes apbalvojuma priekštece. Valsts kanceleja kopā ar Nacionālo vēstures muzeju un arhīvu aicina iedzīvotājus iesaistīties un palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu.
Valsts kancelejas direktora vietniece Laine Kučinska skaidroja, ka ne muzejos, ne arhīvos nekur citur arī nav saglabājies tas, kāda bija šī Tēvzemes balva, kāda bija nozīmīte, kāds bija pārējais balvas koncepts.
„Mēs vēlamies aicināt Latvijas iedzīvotājus, ja kādam ir rīcībā kādas liecības vai fotogrāfijas, vai stāsti, vai arī pati nozīmīte, mēs būtu pateicīgi, ja mūs informētu par to,” sacīja Kučinska.
Ulmaņlaikos šo balvu saņēmuši nedaudz vairāk kā 20 cilvēku. Tomēr vēsturniekiem ir cerības, ka kāda krūšu nozīmīte vai fotogrāfija no laureātu apbalvošanas ceremonijas varētu būt saglabājusies.
„Jau 1940. gadā sākas valsts okupācija, cilvēkiem kļūst bīstami rādīt kaut ko tādu, kas ir traktējams kā buržuāziskā nacionālisma pierādījums, pēc tam nāk karu jukas. Es pieņemu, ka varbūt kāda liecība ir izvesta arī ārpus valsts un varbūt kaut kas glabājas trimdā, tāpēc mēs būtu ļoti pateicīgi, ja kāds mums palīdzētu ar liecībām par Tēvzemes balvu, par tās pasniegšanu, varbūt kādam ir fiksēts mirklis, kā kādam no laureātiem tiek pasniegta šī balva,” sacīja Irina Zeibārte.
Šo augsto apbalvojumu prestiža dēļ varot pat dēvēt par Latvijas „Nobela prēmiju”. Tāpēc valsts aicina atsaukties visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo godpilno apbalvojumu.
