Latvijas iedzīvotāju skaits gada laikā sarucis par 12 300

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību.

Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64% salīdzinājumā ar 0,74% 2018. gadā un 0,81% 2017. gadā

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18 800 bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27 700 cilvēku (par 1101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27 300) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8 900 (2018. gadā tas bija 9500).

2019. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 11 200 iedzīvotāju (par 300 vairāk nekā 2018. gadā), bet aizbrauca 14 600 (par 1200 mazāk). No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 2500 jeb 23% iebraucēju. Salīdzinājumā ar 2018. gadu iebraukušo skaits bija par 10% lielāks.

CSP atzīmēja, ka statistikas datu apkopojumā Apvienotā Karaliste vairs netiek iekļauta ES valstu sastāvā. 2019. gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2 200 cilvēku jeb 19,6% no kopējā imigrantu skaita (2018. gadā – 2200). Nedaudz pieauga imigrantu skaits no NVS valstīm – 4300  iebraucēju jeb par 6% vairāk nekā 2018. gadā: 1500 ieradās no Ukrainas, 1100 – no Krievijas. Pagājušajā gadā 830 iebraucēju ieradās no Indijas (2018. gadā – 938).

Uz ES valstīm emigrēja 9200 iedzīvotāju, kas bija par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019. gadā samazinājās par 30% – emigrēja 2900 (2018. gadā – 4200).

Uz Vāciju izbrauca 1500 iedzīvotāju, 400 – 500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi. Par 23% samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 72% aizbraucēju bija Latvijas valstspiederīgie (2018. gadā – 82%).

Turpinās sabiedrības novecošanās

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos. 2020. gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0–14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16%, kas ir nedaudz vairāk nekā 2019. gada sākumā (par 0,1 procentpunktu jeb 108 cilvēkiem). Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 15 400 jeb 1,3%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2019. gadā par 3000 jeb 0,7%.To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,8% 2019. gada sākumā līdz 23,1% 2020. gada sākumā.

2019. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,2%, lietuvieši – par 1,8%, baltkrievi – par 2,2%, krievi – par 1,6%.

Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020. gada sākumā bija 62,5%.

Pēc valstiskās piederības 86,3% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019. gada sākumā – 86,1%), 10,4% nepilsoņi (10,7%) , 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,2%) un 1,2% citu valstu pilsoņi. 51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 72% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā

Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem 2019. gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,5% Jūrmalā. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9% no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4 – 10,9 %.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2%), mazāks – Kurzemē (59,9%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1000, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6000 un Latgalē – par 4000.

Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1% no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (58,6%), novados – visvairāk Baltinavas (66,3%), vismazāk Strenču novadā (56,1%).

Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3%, mazāk – Pierīgā (20,5%). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 63 gadiem, vismazāk Mārupes novadā – 10,3%.

Iedzīvotāju skaits pieaug tikai Pierīgā

2019. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1% jeb 3900. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6% jeb 4300, Vidzemē – par 1,2 % (2200), Kurzemē par 1,1% (2700), Zemgalē – par 0,8% (1900), Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5100.

Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse (53%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,7% jeb par 362 cilvēkiem, un Jelgavu – par 0,2% jeb 90 cilvēkiem.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (471 cilvēku), Rīgā – par 0,8% (5127), Rēzeknē – par 0,7% (207), Daugavpilī – par 0,7% (558), Jēkabpilī – par 0,7% (148), Liepājā – par 0,6% (410), bet vismazāk – Valmierā – par 0,3% (75). Izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā.

Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā.

Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (par 5,7% jeb 613 cilvēkiem).

Visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru (km²), bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē (3 cilvēki uz 1 km²) un Rugāju novadā Latgalē (4 cilvēki uz 1 km²).

Salīdzinājumam: iedzīvotāju skaits Igaunijā 2020. gada sākumā bija 1,329 miljoni (par 4200 vairāk nekā 2019. gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1300, bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 5500.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā bija 2,794 miljoni (iedzīvotāju skaita pieaugums – 100). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 10 700, taču pozitīvs migrācijas saldo – 10 800.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus, norādīja CSP.